Līdz šim parādu piedzinēju darbības uzraudzība un kontrole bija apgrūtināta, un tas bija arī par pamatu iedzīvotāju sūdzībām par parādu piedzinēju darba metodēm. Parādu atgūšanas likums detalizēti regulēs pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām, teikts Preses dienesta izplatītajā paziņojumā.
No nākamā gada 1.februāra paredzēts ieviest parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu, un no 2013.gada 1.maija parāda atguvējs savus pakalpojumus varēs sniegt tikai tad, ja būs saņēmis Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālu atļauju – licence. Valsts nodeva par licences izsniegšanu paredzēta 2500, bet par tās pārreģistrāciju, kas būs jāveic reize trīs gados – 1000 latu apmērā.
Saeima rītdien galīgajā lasījumā skatīs grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, paredzot jaunu kārtību, kādā vēlētāji var ierosināt likumus. Likumprojekts paredz no 2015.gada atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Līdztekus paredzēts noteikt pārejas periodu, kurā tiks saglabāta parakstu vākšana divos posmos, un pirmajā ir jāsavāc 30 000 vēlētāju parakstu.
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Latvijas valsts karoga likumā, kas paredz noteikt valsts karoga lietojumu Rīgas pils Svētā gara tornī un pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences – Rīgas pilī un vasaras rezidences Jūrmalā - arī ēkas kapitālremonta vai fasādes remonta laikā. Tāpat plānots paplašināt regulējumu, kas attiecas uz Latvijas valsts karoga novietošanu svētku dienās.
Lai atvieglotu maksātnespējas procesu fiziskām personām, Saeima pirmajā lasījumā skatīs Maksātnespējas likuma grozījumus. Grozījumi paredz, ka maksātnespējīga fiziskā persona varēs lūgt tiesu dzēst atlikušās parādsaistības viena gada laikā, ja būs dzēstas saistības pret kreditoriem, kas fiksētas bankrota procedūras pasludināšanas brīdī.
Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka maksātnespējīgas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādsaistībām iestājas divu līdz trīs ar pusi gadu laikā. Tāpat likumprojekts paredz no pašreizējā regulējuma svītrot normu, kas liedz sākt maksātnespējas procesu, ja fiziskā persona vismaz 30 procentus no piešķirtā kredīta ir izlietojusi līgumā neparedzētiem mērķiem.
Tāpat, lai noteiktu atšķirīgas attieksmes aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz personām, kas veic vai vēlas veikt saimniecisku darbību, Saeima otrajā lasījumā lems par jauno Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumu.
Kopumā 8. novembra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauti 14 jautājumi.