ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apgalvo, ka priekšlikums noteikti tiks atbalstīts:
"Mūsu kopējais uzstādījums ir, ka cilvēkiem svētku nekad nav par daudz. Tā jau ir pārāk daudz sūras ikdienas. Brīvdienas noteikšana 11.novembrī turklāt būtu saistīta ar vēsturiski ļoti nozīmīgu notikumu".
SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs skaidroja, ka frakcijas viedokli nezinot, bet, ja šāda ideja tiks virzīta izskatīšanai, tad viņš aicinās savus kolēģus to atbalstīt. Politiķis arī nedomājot, ka kāds no SC deputātiem pret to iebildīšot. "Kāpēc ne? Lāčplēša diena jau tiek svinēta tāpat, tā ir varoņu diena," klāstīja Urbanovičs.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) uzskata, ka patlaban Latvijā esot ļoti maz svētku dienu, kad cilvēki var pabūt kopā ar ģimeni un draugiem, un viņš nedomā, ka uz visu jāskatās no ekonomikas viedokļa. "Domāju, ka mēs vēl varētu kalendārā atļauties vēl vienu līdz divas dienas "sarkanas", lai būtu kā vidēji Eiropā," izteicās Klementjevs, paužot izbrīnu, kāpēc tiekot atteikts noteikt kā brīvdienu 7.janvāri, kad pareizticīgie svin Ziemassvētkus. "Skaidrs, ka materiālie un ekonomiskie apsvērumi te nav galvenie".
"Mēs nesakām nē. Tas nav pretrunā ar mūsu programmu, un mēs pret kaut ko neiebildīsim tikai tāpēc, ka tas nāk no VL-TB/LNNK frakcijas," pauda A.Klementjevs, norādot, ka, nosakot kādu dienu par svētku dienu, noteikti arī jādomā, kādus pasākumus un kā rīkot šādā dienā.
Arī SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins pret šādu ieceri nebija noskaņots noraidoši. "Es uzskatu, ka Latvijā situācija ar svētku un atceres dienām nav īsti pieņemama. Svētku dienu ir par maz, salīdzinot ar sēru dienām. Latvijā vajag vairāk gaišo un svinamo dienu, protams, neaizmirstot par traģiskajiem notikumiem vēsturē. Jāvirzās uz pozitīvo pusi, tāpēc šis ir frakcijā apspriežams jautājums," teica Agešins.
Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis savukārt pauda pretēju viedokli, apgalvojot, ka kalendārā jau tā esot ļoti daudz brīvdienu un jaunu noteikšana ļoti nopietni jāapsver. "Ja brīvdienu būs vēl vairāk, tad cilvēki pelnīs mazāk naudas," skaidroja politiķis. Zaķis atzina, ka ir jātur augstā cieņā Latvijas vēsture un tie, kas cīnījušies par mūsu valsts brīvību, bet vai šajā dienā būtu jānosaka brīvdiena, vēl neesot līdz galam izsvērts.
"Esošajā situācijā ir jāizvērtē prioritātes, tādēļ uzskatu, ka šobrīd daudz būtiskāk ir runāt par Latvijas tautsaimniecības uzplaukumu, nevis par brīvdienu skaita palielināšanu. Lai panāktu valsts attīstību, mums jādomā par aktīvu un produktīvu darbu, un šajā sakarā mūsu ekonomikas eksperti un uzņēmēji jau sen ir norādījuši, ka daudzās brīvdienas ekonomikas attīstību nesekmē," šādu Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) viedokli pauda viņas biroja vadītāja Gunda Reire.
Savukārt attiecībā uz konkrēto priekšlikumu par brīvdienu noteikt 11.novembri Āboltiņa vēlas uzsvērt, ka Lāčplēša dienas nozīme jau šobrīd Latvijas sabiedrībā ir nostiprinājusies. "Mēs ik gadu pārliecināmies - lai pieminētu mūsu drosmīgos kareivjus un aizdegtu svecītes, brīvdiena nav vajadzīga - svarīgākas ir vērtības un cilvēku iekšējā pārliecība," pauž Āboltiņa.
ZRP līderis, eksprezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka nepieciešams apkopot un izvērtēt visus priekšlikumus, nevis katrai partijai rosināt savu brīvdienu. "Protams, tā ir svarīga diena, bet tas ir jāizdiskutē, nedrīkst skriet uz priekšu un kaut ko sasolīt," teica Zatlers. Eksprezidents arī norādīja, ka viņam neesot pieņemama politiskā cīņa ar kārtīm, kas saucas "brīvdienas".
Jau ziņots, ka VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars iepriekš atzina, ka Latvijā prioritāri jādomā par brīvdienas noteikšanu 11.novembrī, Lāčplēša dienā. Patlaban Lāčplēša diena likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteikta kā atzīmējamā diena.