Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992.gada 1.jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003.gada 1.maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos.
Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā, uzsvēruši izmaiņu autori.
Noteikts, ka šiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz nākamā gada 15.jūlijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz 2025.gada 30.jūnijam nebūs saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Savukārt līdz nākamā gada 17.novembrim uzturēšanās atļaujas būs derīgas tiem, kuriem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai būs nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi. Tas paredzēts, ja līdz 2025.gada 30.jūnijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota pārbaude, bet PMLP līdz nākamā gada 31.oktobrim nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Jaunās prasības attieksies uz aptuveni 5000 Krievijas pilsoņiem, iepriekš norādījuši Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Valodas zināšanas tāpat kā līdz šim tiks prasītas personām vecumā līdz 75 gadiem.
Pērn septembrī Saeima pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, kas noteica, ka Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nebija sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nebija to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem. Tas neattiecās uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu un kuriem līdz šim neprasīja valodas zināšanas.
Ārlietu ministrijas pārstāvji iepriekš informēja, ka daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Iekšlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka 3650 personas ir Krievijas pilsoņi.