Par likuma izmaiņām nobalsoja vien Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK frakcija, turklāt ne pilnā sastāvā, un pieci deputāti no citiem politiskajiem spēkiem.
Tāpat šodien parlamentā tika noraidīti saistītie grozījumi Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā.
Kā iepriekš skaidroja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA), priekšlikums paplašināt to institūciju loku, kuras ir tiesīgas reģistrēt laulību, komisijas sēdē tika vērtēts pretrunīgi, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. No vienas puses, Tieslietu ministrijas ieskatā šāds solis varētu palielināt noslēgto laulību skaitu un veicināt ģimenes mantisko attiecību noregulēšanu. Taču pret šādu soli iebilst pašvaldības un dzimtsarakstu nodaļu pārstāvji, izsakot gan juridiskus, gan ētiskus apsvērumus, piemēram, ka viena un tā pati iestāde saskaņā ar jauno kārtību varēs gan laulāt, gan šķirt, norāda Bērziņš.
Viņš gan uzsvēra, ka arī komisijas deputātu vairākums tomēr sliecas šo likumprojektu atbalstīt.
Noraidītā likumprojekta redakcija paredzēja - ja personas vēlētos laulāties pie zvērināta notāra, iesniegumu par laulības noslēgšanu notārs sagatavotu notariālā akta formā, to iereģistrētu aktu un apliecinājumu reģistrā, kā arī laulības reģistrācijas lietu reģistrā.
Notāram, pirms sagatavot notariālo aktu par laulības noslēgšanu, būtu jāpārliecinās, vai nepastāv šķēršļi tās noslēgšanai, un jāizskaidro personām, kuras vēlas laulāties, notariālā akta saturs, nozīme un tiesiskās sekas. Savukārt personām būtu jāapliecina, ka ir sapratušas akta saturu, nozīmi un ka tas atbilst viņu gribai. Notārs to apliecinātu un iereģistrētu attiecīgajā reģistrā, kā arī ar atbilstošu ierakstu papildinātu arī laulības reģistrācijas lietu reģistru.
Zvērināti notāri pilnībā būtu atbildīgi par laulības reģistrācijas procesu - notāri paši veiktu ierakstus civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmā, nevis sūtītu ziņas dzimtsarakstu nodaļai, kā tas patlaban jādara garīdzniekam, ja personas laulājas, piemēram, baznīcā.
Likuma izmaiņu piedāvātāji pauda viedokli, ka tādējādi personām būtu plašākas izvēles iespējas sakārtot savstarpējās attiecības, izmantojot alternatīvu veidu, kādā slēgt laulību. Šāda iespēja varētu palielināt noslēgto laulību skaitu, tostarp starp pāriem, kuri ilgstoši dzīvo nereģistrētās attiecībās, norādīja grozījumu autori Tieslietu ministrijā.
Tāpat ar grozījumiem bija plānots atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas laikā - līgava vai līgavainis uz laulību reģistrāciju varētu pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus un liecinieku neesamība nebūtu šķērslis laulības noslēgšanai. Likumprojekta autori norādīja, ka prasībai pēc divu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs neesot juridiska pienesuma un tā vairāk vērtējama kā vēsturiska tradīcija.
Patlaban laulību var slēgt dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka un laulību reģistrē, klātesot diviem pilngadīgiem lieciniekiem.
kellija