Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pašlaik neatbalsta papildu bēgļu uzņemšanu, jo valsts kapacitāte un mērs ir izsmelts ar piekrišanu uzņemt 250 bēgļus, aģentūrai LETA sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. ZZS nav gatava runāt par lielāka bēgļu skaita uzņemšanu, tomēr par šo jautājumu pašlaik notiek diskusija politiskā spēka iekšienē.
Krauze uzskata, ka, risinot situāciju tikai ar bēgļu uzņemšanu, Eiropa nonākusi strupceļā, jo atbilde ir ģeopolitiska, mēģinot tikt galā ar bēgļu plūsmas cēloņiem. Līdz ar to jāsecina, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni nav tikuši galā ar saviem pienākumiem, uzsvēra politiķis.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atgādināja par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) pausto solījumu tuvāko piecu gadu laikā brīvprātīgi neuzņemt vairāk par 250 bēgļiem. Diskusiju gadījumā par obligātām kvotām būtu jāpauž stingra nostāja, uzskata Dzintars. Kopumā nacionālā apvienība nemaina savu nostāju bēgļu jautājumā, akcentēja politiķis.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa skaidroja, ka, ņemot vērā sabiedrības intereses, premjerministre par šo jautājumu varētu rosināt diskutēt Saeimā. Kopumā Vienotība šajā jautājumā pieturās pie pašreizējās valdības pozīcijas, proti, pret obligātām kvotām. Tāpat nepieciešams izstrādāt ilgtspējīgu ES programmu krīzes risināšanai bēgļu izcelsmes reģionos, kā arī jādomā par ES robežas stiprināšanu, norāda Āboltiņa.
Opozīcijas partija Saskaņa par bēgļu uzņemšanu Latvijā vispirms vēlas sadzirdēt Straujumas un valdības skaidrojumu par daudziem ar to saistītiem jautājumiem - kā tiks īstenota viņu integrācija, valodas apmācība, kur viņi tiks izmitināti utt. Saskaņas valdes loceklis Valērijs Agešins aģentūrai LETA pauda, ka, "pateicoties" Straujumai, pašlaik nav diskusijas par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus, jo uzņemt bēgļus jau "sasolīts Briseles gaiteņos" un valdība visus konceptuālus lēmumus jau pieņēmusi.
Pirms Saskaņa paudīs savu nostāju par iespēju uzņemt lielāku skaitu bēgļu, tā vēlas saņemt skaidrojumu no Straujumas un valdības par visiem minētajiem jautājumiem. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pauda, ka svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt valdība izvairās informēt par to sabiedrību, kas var liecināt, ka valdībā nav nojausmas par šiem jautājumiem vai arī pretēji - plānotā rīcība ir zināma, bet par to ir kauns, piebilda politiķis.
Partija No sirds Latvijai (NSL) neatbalsta papildu bēgļu uzņemšanu bez skaidra plāna, kā tas notiks un kā tiks risināti ar šo cilvēku uzturēšanos Latvijā saistītie praktiskie jautājumi, aģentūrai LETA sacīja NSL līdere Inguna Sudraba. Arī NSL deputāti parakstījās par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai bēgļu jautājumā apstiprinātu uzdevumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība), taču premjerministre diemžēl nobijās, un tas liecina, ka šāda plāna nav, sacīja Sudraba. Viņa norādīja, ka jābūt skaidrībai, kāda ietekme būs attiecībā uz sabiedrību un arī pret atbraukušajām personām. Plānā cita starpā būtu jāparedz, kā notiks latviešu valodas mācīšana, kur dzīvos un strādās bēgļi, jārisina arī neatliekami jautājumi, piemēram, par siltu drēbju pieejamību ziemas sezonā. Tāpat bēgļu uzņemšana jāizskaidro cilvēkiem Latvijā, kuriem nav pietiekamu ienākumu un kuri dzīvo uz nabadzības robežas.
Latvijas Reģionu apvienība nav pret bēgļu uzņemšanu, ja to prasa uzņemtās starptautiskās saistības, taču politiskais spēks uzskata, ka Latvijas valdība nav gatava bēgļu uzņemšanai. Kā aģentūrai LETA uzsvēra LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš, valdība tikai līdz 30.novembrim plāno izstrādāt bēgļu uzņemšanas mehānismu, līdz ar to valsts nebūs gatava bēgļu uzņemšanai. Viņš uzsvēra, ka valdošo partiju eksperimentēšana ar sabiedrību un arī bēgļiem ir nožēlojama, tikmēr LRA vēlas saņemt atbildes, kur bēgļi tiks izvietoti un kur strādās, kā arī uz citiem praktiskiem jautājumiem.
Visticamāk, jautājums par papildu bēgļu uzņemšanu parlamenta dienaskārtībā varētu nonākt pēc kāda laika. Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera rīt gaidāmajā piedāvājumā, kas tiks izteikts Eiropas Parlamentā, būs paredzēts, ka Latvijai nākamo divu gadu laikā varētu nākties papildus 250 personām vēl uzņemt 526 bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
EK formālu lēmumu vēl nav pieņēmusi, un tas ir gaidāms rīt, 9.septembrī. Tāpat zināms, ka par katru uzņemto bēgli no ES valsts saņemtu 6000 eiro. Junkera priekšlikums vēl tiks apspriests 14.septembrī ES iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē. Ja vienošanās netikšot panākta iekšlietu ministru sanāksmē, tad, iespējams, par to notiks ES līderu sanāksme, kas varētu tikt sasaukta vēlāk.
Pašlaik tiek prognozēts, ka vienošanās iekšlietu ministru sanāksmē, visticamāk, netiks panākta. Pirms Straujuma dosies uz ES līderu sanāksmi, viņa varētu rosināt šo jautājumu skatīt parlamentā. Pagaidām gan nav zināms, kāds tieši jautājums Saeimai varētu tikt noformulēts, līdz ar to pašlaik arī ir grūti prognozēt parlamenta rīcību.