Premjera pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) sacīja - koalīcija vienojusies šo jautājumu izskatīt kā atsevišķu lēmumprojektu nākamajā sēdē pēc budžeta pieņemšanas. Šāda vienošanās panākta, jo šodien koalīcijas sanāksmē nevarēja piedalīties Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), kura ir komandējumā Ķīnā un kurai līdzi devies arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Paredzēts, ka šī jautājuma apspriešanai nākamnedēļ, visticamāk, trešdien varētu tikt sasaukta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēde. Šonedēļ komisijā nav iespējams pārrunāt šo jautājumu valdības vadītājas komandējuma dēļ, skaidroja Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (Vienotība).
Komisijas deputātiem nepieciešama pilna informācijas šajā jautājumā, tāpēc bez premjerministres par to nelems. Līdz ar to, skatot nākamā gada valsts budžetu, priekšlikums par 80 miljonu eiro aizdevumu netiks vērtēts un nebūs atbalstīts, norādīja Šadurskis, piebilstot, ka jau nākamajā ceturtdienā šīs jautājums Saeimas sēdē tiks virzīts kā atsevišķs lēmumprojekts.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Armands Krauze sacīja, ka ZZS atbalsta šādu procedūru – lemt par aizdevumu atsevišķi no budžeta jautājumiem. ZZS deputāti vēl iepazīsies ar informāciju šajā jautājumā un tad lems par savu pozīciju.
"Mūsu pozīcija nav mainījusies, viss būs atkarīgs no tā, kādu informāciju saņems deputāti un tad deputāti attiecīgi arī balsos. Noteikti ne visi deputāti varēs atbalstīt šo lēmumu," teica Krauze. Viņš norādīja, ka tā būs katra deputāta izšķiršanās, vai atbalstīt šo aizdevumu, uzsvēra politiķis.
Arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai! TB/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka jautājums par aizdevumu jānošķir no valsts budžeta. "Runājot par būtību, mūsu viedoklis nav mainījies - uzskatam, ka līgumā ar investoru jābūt skaidri fiksētam tam, ka šie naudas līdzekļi nevar tikt izmantoti Sukhoi lidmašīnu iegādei," piebilda Bērziņš.
Taujāts, vai ir iespējams paredzēt līgumā šādu punktu, Kozlovskis atbildēja, ka pašlaik līgumā nav paredzētas nosacījums par lidmašīnu iegādi un pēc tam lēmums un atbildība gulstas uz kompāniju, jo valsts un valdībā nevar tieši iejaukties komercdarbībā. Objektīvākais mehānisms, kā izvērtēt vai valde un padome rīkojusies atbilstoši valsts interesēm, piesaistot investoru un vadot uzņēmumu – starptautiskas auditorkompāniijas slēdziens, rezumēja Kozlovskis.
Viņš arī informēja, ka neviena aviokompānija nav brīdinājusi airBaltic par sabiedrības ierobežošanu.
Atbildot uz jautājumiem, Kozlovskis arī sacīja - ja Saeimas lēmums būs negatīvs, tad darījums ar investoru nevarēs notikt.
Kā ziņots, valdība pagājušajā ceturtdienā, 19.novembrī, nolēma, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā.
Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.
Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pieprasīja satiksmes ministra Matīsa (Vienotība) demisiju. Patlaban satiksmes ministra pienākumus pilda iekšlietu ministrs.
Gan Finanšu ministrija, gan Straujuma atzina, ka minētais aizdevums neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu.
Pērn airBaltic strādāja ar 254,18 miljonu eiro apgrozījumu un 10,67 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.
Pašlaik airBaltic galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.