Likumprojekta autori šo ieceri skaidro ar nepieciešamību nodrošināt vienlīdz efektīvu nelikumīgās imigrācijas apkarošanu valstī kopumā.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Arvils Ašeradens (V) atzina, ka šī tomēr varētu īsti nebūt robežsargu funkcija, turklāt varētu būt nepieciešams papildu finansējums.
Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) bažījās, cik robežsargi būs atpazīstami un kā autovadītāji varēs būt pārliecināti, ka pēc robežsargu pieprasījuma tiešām ir jāapstājas.
Deputāts Jānis Tutins (SC) vērsa uzmanību uz to, ka varot veidoties divu institūciju darbības dublēšanās.
Komisija šodien nolēma likumprojektu vēl nevirzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā un to skatīt komisijā atkārtoti, uzaicinot Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 25.pantu un Ceļu satiksmes noteikumiem mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam ir jāuzrāda sava vadītāja apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un citi dokumenti arī pēc robežsargu pieprasījuma. Tāpat Ceļu satiksmes noteikumi paredz pienākumu transportlīdzekļa vadītajam apturēt transportlīdzekli pēc robežsarga norādījuma.
Tomēr minētie pienākumi patlaban attiecas tikai uz ierobežotu valsts teritoriju - pierobežu, kas atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likumam gar ārējo sauszemes robežu ir nosakāma ne šaurāka par 30 kilometriem, bet gar iekšējo - ne šaurāka par 15 kilometriem.
Ņemot vērā to, ka Valsts robežsardzei nelikumīgā imigrācija jāapkaro visas valsts teritorijā, pienākums vadītājam apturēt transportlīdzekli pēc robežsarga pieprasījuma, kā arī uzrādīt robežsargam attiecīgos dokumentus tikai pierobežā pagaidām nenodrošina iespēju vienlīdz efektīvi apkarot nelikumīgo imigrāciju valstī kopumā, norāda likumprojekta autori.