Deputāti šodien diskutēja par konkrētiem priekšlikumiem, lai novērstu komercsabiedrības reģistrāciju fiktīvā adresē.
Viens no risinājumiem, lai nepieļautu uzņēmumu reģistrāciju fiktīvās adresēs, būtu pienākums iesniegt notariāli apliecinātu telpu īpašnieka atļauju, norādīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, aicinot šo priekšlikumu vērtēt Saeimas komisijās. Tāpat no šī gada 26.jūlija ir spēkā jauns saimnieciskās darbības apturēšanas regulējums, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dod iespēju ne tikai no PVN reģistra izslēgt negodīgus uzņēmējus, bet arī apturēt to saimniecisko darbību. Prasot aktīvāku rīcību cīņā ar fiktīvajiem uzņēmumiem, Aizsardzības komisija nākamā gada sākumā skatīs tiesībsargājošo iestāžu darbības rezultātus šajā jomā, uzsvēra A.Latkovskis.
Komerclikums paredz, ka, reģistrējot komercsabiedrību svešā adresē, Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz ēkas vai dzīvokļa īpašnieka piekrišana, uzsvēra Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un aicināja arī deputātus iesniegt priekšlikumus Komerclikuma un Krimināllikuma regulējuma uzlabošanai, lai efektīvāk cīnītos pret dokumentu viltotājiem. Šīs problēmas risināšanai būtu nepieciešama diskusija arī ar pašiem uzņēmējiem, atzīmēja I.Čepāne.
Kā deputātus informēja UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis, šogad pirmajā pusgadā UR nosūtījis informāciju policijai par 194 konstatētajiem riskantajiem uzņēmumiem, kuriem, iespējams, viltota nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana vai uzņēmums reģistrēts uz citas personas vārda. Kā priekšlikumu situācijas risināšanai UR piedāvā regulējumā noteikt, ka nepieciešama zvērināta vai valsts notāra apliecināta īpašnieka atļauja reģistrēt citas personas adresē komercsabiedrību, sacīja R.Balodis.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone informēja, ka VID saņēmuši 1436 personu paskaidrojumus, ka tās neko nezina par attiecīgo uzņēmumu eksistenci, turklāt problēma saistīta ne tikai ar uzņēmumu sākotnējo reģistrāciju, bet arī pārreģistrāciju.
Norādot uz nelielo personu skaitu, kam ir noteikts aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību, deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) sacīja, ka notariāls apliecinājums šādiem dokumentiem ir nepieciešams, taču arī spēkā stājušies likuma grozījumi ir labs instruments VID, lai apturētu fiktīvo uzņēmumu darbību. Savukārt deputāts Jānis Klaužs (ZZS) norādīja, ka notariāls apliecinājums ir primitīvs risinājums, jo jādomā par negodīgas uzņēmējdarbības novēršanu pašos pamatos.
Valsts policijas un Prokuratūras pārstāvji vērsa uzmanību, ka administratīvās procedūras pašā pamatā fiktīvo uzņēmējdarbību nenovērš. Par šādu dokumentu viltošanu paredzēta administratīvā atbildība, informēja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis, atbalstot priekšlikumu noteikt adreses piekrišanas dokumentam notariālu apliecinājumu. Savukārt Prokuratūras pārstāvju sacītajam, ka Krimināllikums neparedz šādu dokumentu viltotājus saukt pie kriminālatbildības, iebilda deputāts Andrejs Judins (Vienotība), norādot, ka šāda prakse neatbilst likuma regulējumam un tiesībaizsardzības institūciju darbiniekiem ir lietas jāizmeklē, nevis jāizvēlas vieglākais sodīšanas ceļš.
Izpildvaras pārstāvji atbild katrs par savu lauku, bet kopsakarības neredz. Neviens Latvijas iedzīvotājs nav pasargāts, ka viņa adresē reģistrē fiktīvas firmas. Fiktīvās uzņēmējdarbības apkarošanai ir jābūt Finanšu policijas kompetencē, pauda deputāts Jānis Ādamsons (SC).
Priekšlikumu noteikt adreses piekrišanas dokumentam notariālu apliecinājumu, reģistrējot uzņēmumu, atbalstīja arī Darba devēju konfederācija, bet pret to iebilda Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš, norādot, ka tādējādi tiek sarežģīta dzīve godīgajiem uzņēmējiem.