Šī atzīšana un aizsardzība attiektos arī uz viendzimuma pāriem.
Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska atzīmēja, ka likumprojekts ir vērsts uz to, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Arī Administratīvās tiesas (AT) Senāts ir lēmis, ka, kamēr likumprojekts nav pieņemts, ģimenes var reģistrēt savu statusu, izmantojot AT. Tomēr šāds process prasa daudz valsts resursu un nav efektīvākais veids, kā situāciju risināt, norādīja Palčevska. TM pārstāve uzsvēra, ka likumprojekts nekādā veidā neapdraud laulības institūtu.
Vaicāta, vai iecere atbilst Satversmei, Palčevska atzīmēja, ka valsts pamatlikums nosaka, ka visas valsts ģimenes ir tiesiski aizsargājamas.
Valsts likumos nav pieļauta iespēja nepildīt Satversmes tiesas spriedumus, sacīja TM pārstāve, norādot, ka tiesiskā valstī šāda situācija nevar veidoties. Arī Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka likumdevējs var lemt par dažādiem ST sprieduma izpildīšanas veidiem, taču neviens likums nepieļauj iespēju spriedumu nepildīt. Neesot arī zināmi tādi gadījumi, kad parlaments pilnībā ignorētu ST spriedumu.
Asociācijas "Ģimene" pārstāve Elīna Kārkla aicināja deputātus neatbalstīt ieceri, paužot, ka ST ir pārkāpusi varas dalīšanas principu. Viņasprāt, piesaistītie eksperti, tai skaitā psihologi, kas tika uzklausīti ST lietas izskatīšanas gaitā, bijuši vienpusēji un snieguši nepatiesu informāciju.
Par labu iecerei balsoja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), Inese Kalniņa (JV), Agnese Krasta (JV), Atis Švinka (P) un Edgars Zelderis (P).
Savukārt pret likumprojektu balsoja komisijas priekšsēdētāja biedrs Edmunds Teirumnieks (NA), Atis Deksnis (AS), Igors Judins (Stabilitātei!), Kristaps Krištopans (LPV) un Gunārs Kūtris (ZZS).
Tā kā balsojums bija neizšķirts, deputāti balsoja vēlreiz. Arī otrajā reizē balsu sadalījums abās pusēs bija vienāds, tādējādi komisijai neatbalstot ieceri.
Iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums noraidīja iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kurā ir rosināts tiesiski atzīt ārpus laulības savienībā dzīvojošus pārus un nodrošināt viņu sociālo aizsardzību.
Kā ziņots, iepriekšējai, 13.Saeimai, nespējot pieņemt Civilās savienības likumu, kustība "Dzīvesbiedri" ceturtdien, 27.oktobrī, Saeimā iesniedza līdzdalības platformas "Mana Balss" iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" ar vairāk nekā 23 000 Latvijas iedzīvotāju parakstiem.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja kustības pārstāve Zane Jēkabsone, ST spriedums Latvijas likumdevējam devis uzdevumu - nodrošināt visu ģimeņu, tai skaitā ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību. Nodrošinot ST sprieduma izpildi, Tieslietu ministrijas paspārnē tika izstrādāts Civilās savienības likums, ar kuru tiktu izveidots tiesiskais regulējums, kas paredz ikvienai personai iespēju noslēgt civilo savienību ar citu personu, ar kuru tā veido kopīgu mājsaimniecību.
Taču likums tā arī netika pieņemts 13.Saeimā, apstājoties 3.lasījumā, kā rezultātā viendzimuma ģimenes bijušas spiestas lūgt ģimenes fakta konstatāciju tiesas ceļā, no kurām jau vairākas jau atzītas.
Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis iepriekš norādīja, ka 13.Saeima klaji ignorēja un neizpildīja divus ST par visu ģimeņu aizsardzību. Nespējot pieņemt regulējumu ārpuslaulībā dzīvojošo ģimeņu aizsardzībai, likumdevējs ir parādījis, ka neciena vai līdz galam neizprot Latvijas valsts pamatlikumu - Satversmi, pauž organizācijas pārstāvji.
Iniciatīvas "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt Dzīvesbiedru likumu - tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai.
Likumdošanas iniciatīva paredzēja iespēju noslēgt dzīvesbiedru līgumu notariālā akta kārtībā, kas regulētu dzīvesbiedru personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteiktu gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, aizsargājot šo personu tiesības uz ģimenes dzīvi.
Tāpat aicināts nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu iespējas - "digiNotārs".
precizēts virsraksts, 1. un 10.rindkopa