Savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas departamenta vadītājs Aivars Draudiņš otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja, ka ministrija nav plānojusi gatavot atzinumu, kamēr savu nostāju nebūs paziņojusi Saeimas komisija. Viņš arī norādīja, ka Rojas novada iedzīvotāju aptaujā par administratīvās teritorijas robežu grozīšanu ir piedalījušies tikai 15% iedzīvotāju, bet nepieciešamais kvorums ir bijis vismaz 30%.
Likums nosaka, ka pašvaldību robežas Saeima groza, ņemot vērā valdības atzinumu, tāpēc Saeimas komisija gaidīs valdības viedokli, kuru jāsagatavo atbildīgajai ministrijai. A.Draudiņš sēdē atzina, ka ministrijas pārstāvji trīs reizes bijuši Rojas novadā un aptaujājuši arī iedzīvotājus. Novadā veiktā aptauja arī liecinot, ka tikai aptuveni 100 cilvēki no 5800 balsstiesīgajiem nav apmierināti ar pakalpojumu pieejamību. Viņš atgādināja, ka 2008.gadā izveidotais Rojas novads līdz pašvaldību vēlēšanām strādāja bez problēmām, kas radās, mainoties politiskajai varai.
Jau rakstīts, ka — lai gan Rojas novada iedzīvotāju aptaujā par administratīvās teritorijas robežu grozīšanu piedalījās mazāk nekā vajadzīgie 30% iedzīvotāju, dome ar lielu balsu pārsvaru atbalstīja lēmumu par Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada. Par balsojis arī novada domes priekšsēdis Jānis Žoluds, kuru opozīcijā esošie Mērsraga deputāti kritizēja par Rojas interešu lobēšanu un mērsradznieku atstāšanu novārtā. Saeimas komisijas sēdē to uzsvēra arī Anna Seile (PS), kura atzina — iedzīvotāji, kas piedalās aptaujās, ne vienmēr spējot analizēt situāciju, taču šajā pašvaldībā domes vairākums «izspiež no lemšanas Mērsragu,» kas neliecina par koleģiālu darbu domē.