ST spriedumā norādīja, ka valsts pārvaldes darbībai ir jāatbilst vispārējiem tiesību principiem. No tiesiskas valsts principa pašvaldībai izriet pienākums savā darbībā ievērot padotību likumam un tiesībām, bet valstij - pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība šo padotību ievēro, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota. Pašvaldību institucionālās darbības pārraudzību vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs īsteno ar tam pakļautās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) palīdzību. Lai tiktu īstenota pašvaldību pārraudzība, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram piešķirta virkne tiesību.
ST secināja, ka ministram ir tiesības apturēt pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas, taču nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus - administratīvos aktus un individuālus pārvaldes lēmumus, kā arī pašvaldības politiskus lēmumus.
Lai noskaidrotu, vai ministram bija tiesības apturēt šo domes tiesību aktu ST bija nepieciešams noskaidrots kāds ir pašvaldības deputāta tiesiskais statuss, kā arī domes un tās komiteju izveidošanas kārtība.
ST spriedumā norādīja, ka deputāts nav padots nedz savai partijai, nedz citām organizācijām, bet tikai savai paša apziņai par pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Deputāta tiesību izmantošana pēc savas apziņas nav pārbaudāma ar juridiskiem līdzekļiem, taču deputāta apziņa aizsargā tikai mandāta izmantošanas brīvību un neatbrīvo deputātu no pienākuma lēmumu pieņemšanā ievērot tiesības. Brīvā pārstāvības mandāta princips rada priekšnoteikumus tam, lai deputāts pēc labākās sirdsapziņas pieņemtu lēmumus pašvaldības iedzīvotāju interesēs, vienojoties ar citiem deputātiem par lēmumu saturu, un tādējādi arī dome pildītu savas funkcijas pašvaldības mērķu sasniegšanas labad.
Vienlaikus pašvaldības deputāta amats ir publiski tiesisks amats. Deputāta amata pienākumu izpilde un tiesību izmantošana ir publiskās varas izmantošana sabiedrības labā. Taču atbilstoši brīvā pārstāvības mandāta principam deputāts neatrodas dienesta attiecībās ar pašvaldību un nav īpaši pakļauts pašvaldībai.
ST secināja, ka deputāta tiesisko statusu noteic deputāta brīvā pārstāvības mandāta princips.
ST arī secināja, ka no deputāta līdzdarbības tiesībām izriet konkrētas subjektīvās publiskās tiesības, tostarp tiesības piedalīties pašvaldības komiteju darbībā - sēdēs un lēmumu pieņemšanā.
Spriedumā norādīts, ka domes lēmums ir tiesību normas piemērojošs tiesību akts, nevis tiesību normas radošs akts, kā arī domes lēmums ir individuāls tiesību akts.
Tādējādi ST secināja, ka domes lēmums nav normatīvais akts un ministrs, to apturot, nav ievērojis likuma "Par pašvaldībām" 49.panta pirmās daļas pirmo teikumu.
Līdz ar to ministra rīkojums ir atzīts par par spēkā neesošu no tā rīkojuma izdošanas brīža.
ST spriedums nav pārsūdzams.
Jau vēstīts, ka pieteikumā tiesai Salaspils dome pauda nostāju, ka Gerharda rīkojums pārkāpj Satversmes 1. un 58.pantu, kuros noteikts, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika un ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.
Pieteikumā norādīts, ka Salaspils dome 2017.gada oktobrī saņēmusi vēstuli no VARAM, kurā dome brīdināta, ka Saeimai ir tiesības atlaist pašvaldību, kura divus mēnešus pēc pirmās sanākšanas nav ievēlējusi pastāvīgas komitejas. Domes ieskatā, tādējādi tiek veikts politisks spiediens uz pašvaldību ar mērķi, lai tā pakļautos prettiesiskam rīkojumam.
Jau ziņots, ka VARAM 2017.gada 6.jūlijā saņēma Salaspils novada domes deputāta iesniegumu, kurā tika lūgts izvērtēt domes lēmumu par pastāvīgu komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu.
Pēc iepazīšanās ar situācijas apstākļiem, VARAM aicināja Salaspils novada domi precizēt saistošos noteikumus, nosakot, ka katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaits komitejās jānosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai to apvienības ievēlēto deputātu skaitam.
Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (V) uz VARAM lēmumu reaģēja, arī vēršoties Ģenerālprokuratūrā. "Esmu lūdzis ģenerālprokuroram veikt pārbaudi par to, vai Gerharda darbībās ir konstatējamas noziedzīgas nodarījuma pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma 317. panta pirmajā daļā - Par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm," iepriekš teica Čudars.
Rutkusīns
Margarēta
Seniors