Parakstu vākšana tika sākta 2018.gada nogalē.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Pāvels Melnis. Viņaprāt, lai pasargātu laukos dzīvojošo personu veselību, būtu jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā.
Iniciatīvā piedāvāts noteikt, ka "nosacītais kompromisa attālums būtu viens kilometrs, kas ļaus ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem".
Melnis piedāvā Aizsargjoslu likumu papildināt ar normu, kas aizliedz lietot pesticīdus viena kilometra rādiusā ap vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu jāveic uzlabojumi, kas ļautu lauksaimniekiem redzēt platības (apļus) ap deklarētām dzīvesvietām, kur ir noteikts aizliegums lietot sintētiskus pesticīdu.
Iniciatīvā pausts, ka datu iegūšanai varētu izmantot Iedzīvotāju reģistra datus. Lauksaimnieki platībās, kur būtu aizliegts miglot sintētiskus pesticīdus, varētu lietot bioloģiskus pasākumus augu aizsardzībai, piemēram, dabīgus pesticīdus, tāpat varētu veikt papildu kultivēšanu pret nezālēm. Vēl lauksaimnieki deklarēto dzīvesvietu tuvumā varētu ierīkot platības "zaļināšanas" maksājuma saņemšanai, kur pesticīdu lietošana nebūtu nepieciešama, piedāvāja Melnis, piebilstot, ka Valsts augu aizsardzības dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts vides dienests un paši iedzīvotāji sekotu līdzi likuma izpildei no lauksaimnieku puses.
Meļņa ieskatā, tādā veidā samazinātos riski, ko personu veselībai var radīt pesticīdi un to atliekvielas.
senču ols