Seržants skaidro, ka šī gada janvārī pie viņa vērsās Centrālcietuma ieslodzītais Vents Kraslovskis ar informāciju, ka šajā cietumā dažādos projektos aktīvi tiek izmantots ieslodzīto darbs, bet naudu par to, iespējams, saņem konkursos uzvarējuši privātuzņēmumi.
Ar šo informāciju deputāts vērsies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK). Paralēli viņš turpinājis saņemt papildus informāciju no dažādām citām ieslodzījuma vietām, kura arī pārsūtīta Tieslietu ministrijai. Politiķis saņēmis Bordāna atbildi, ka ministrs devis rīkojumu veikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) auditu un dienesta pārbaudi, kā arī informējis par iespējamiem pārkāpumiem Valsts darba inspekciju un KNAB.
Seržants lūdzis IeVP priekšnieku Visvaldi Puķīti ar oficiālu iesniegumu atļaut tikties ar ieslodzīto Kraslovski, lai uzklausītu un pārliecinātos, ka pret viņu netiek veiktas represijas. "Ar formālu ieganstu pārvalde šo tikšanos man atteica, bet piešķīra 9.aprīlī ieslodzītajam oficiālu telefona sarunu ar mani. Sarunas laikā uzzināju, ka ar nolūku pārbaudīt viņa sniegto informāciju Kraslovski pusotra mēneša laikā tā arī nav apmeklējusi neviena attiecīgo institūciju amatpersona," secina politiķis.
Deputāts uzzinājis, ka par veikto darbu ieslodzītais nav saņēmis vidēji 320 latu lielu mēnešalgu, kā to iepriekš esot apgalvojis Puķīte. Kraslovskis bija ļoti izbrīnīts par šādas summas minēšanu, jo alga pārsvarā bijusi zem 100 latiem. Tas liek domāt, ka pārvaldes priekšnieks vai nu ar nolūku maldina sabiedrību, vai arī ticis maldināts pats un šo starpību algā reāli saņēmis kāds cits, pauž Seržants.
Viņš saņēmis vēstules arī no citām ieslodzījuma vietām, kur par līdzīga rakstura situācijām raksta gan ieslodzītie, gan arī cietumu darbinieki. Tas liek domāt, ka šādas darbības, iespējams, ir nevis atsevišķs gadījums, bet sistēma. "Neapšaubot pārbaudošo iestāžu kompetenci, tomēr zinot to, ka tās parasti dod priekšroku darbam ar dokumentiem, uzskatu, ka šajā gadījumā ļoti svarīga būtu arī konkrētu ieslodzīto personiskas liecības," apgalvo Seržants.
"Tāpēc ņemot vērā, ka tiesībsargam ir tiesības apmeklēt jebkuru ieslodzīto un pārbaudīt cietumu administrācijas attieksmi pret viņiem, lūdzu viņu ar ieinteresētību atbalstīt cilvēkus, kuriem bijusi drosme vērsties pret pārkāpumiem un iespēju robežās pasargāt viņus no varbūtējām represijām, kā arī pārbaudīt viņu sniegtās informācijas atbilstību," norāda politiķis, kurš iesniegumiem pievienojis arī vairāk nekā divdesmit materiālus ar informāciju par iespējamiem pārkāpumiem Centrālcietumā, Valmieras, Brasas, Jelgavas un Olaines cietumā.
Viņš piekrīt IeVP priekšnieka teiktajam, ka ieslodzītajiem audzināšanas nolūkos ir jāstrādā četras stundas dienā bez atlīdzības, taču tas jādara ar mērķi ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Šajā gadījumā notiek pretēji - ieslodzītais strādā, bet naudu par izdarīto saņem privātuzņēmējs, un tas savukārt vedina uz domām par abpusēju ieinteresētību un lielu korupcijas risku.
"Tā kā tuvākajos gados ieslodzījumu vietās plānots ieguldīt lielus līdzekļus, tostarp jauna cietuma būvniecībā vien vairāk nekā 50 miljonus latu, būtu svarīgi, lai šo līdzekļu apgūšanu veiktu ierēdņi, par kuru godīgumu un lojalitāti valstij nav nekādu šaubu," akcentē Zaļo un zemnieku savienības deputāts.
Kā ziņots, pēc tam, kad Seržants līdzīgu informāciju bija izplatījis pirmo reizi, Puķīte norādīja, ka politiķis izplata apmelojošu informāciju par Rīgas Centrālcietumu, lai vienkārši spodrinātu savu tēlu sabiedrības acīs. Lai gan oficiālas pārbaudes vēl nav veiktas, Puķīte marta pirmajā pusē kategoriski noliedz, ka Centrālcietuma administrācija būtu maksājusi naudu uzņēmumiem par darbiem, kurus faktiski paveikuši paši ieslodzītie.