Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka eiro ieviešanai nav jābūt pašmērķim. "Man liekas, eiro ieviešana noteikti nav nekāda panaceja, tam nav jābūt pašmērķim. Taču tam, ka mums vajadzētu pēc iespējas īsākā laikā dzīvot saskaņā ar Māstrihtas kritērijiem, kas ir principā labas uzvedības rokasgrāmata, kā valstij būtu jādzīvo, es piekrītu. Un tanī brīdī, kad mēs šos kritērijus ievērojam, neredzu nekādu iemeslu, kāpēc tādā gadījumā nepievienoties eiro zonai. Jo ar pašreizējo politiku ar fiksētu lata un eiro kursu nepievienoties eiro zonai ir pilnīgi neloģiski," klāstīja Siksnis un piebilda, ka pretējā gadījumā, ja Latvija atsakās no mērķa pievienoties eiro zonai, jāveic daudz lielākas un plašākas monetārās politikas izmaiņas.
Pēc Sikšņa teiktā, Latvijai varētu neizdoties izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro 2014.gadā. "Es domāju, ka būs ļoti grūti un, visticamāk, līdz 2014.gadam tas varētu neizdoties," atzina Nordea Latvijas filiāles vadītājs un norādīja, ka Latvijas izdošanos vai neizdošanas kritēriju izpildē ietekmēs arī veiksmes faktors. "Diemžēl te ir arī viens veiksmes faktors, un veiksme šajā gadījumā saistīta ar inflācijas kritērijiem," pastāstīja Siksnis un paskaidroja ‒ tā kā Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši lielu savu ienākumu proporciju tērē pārtikas produktu iegādei, tad pārtikas cenu kāpums tos ļoti ietekmē.
"Ja pārtikas precēm pieaug cenas, kā tas ir bijis nesenā pagātnē, tad tas Latvijā atstāj daudz lielāku iespaidu uz inflāciju nekā Vācijā vai Austrijā," norādīja "Nordea" filiāles Latvijā vadītājs un minēja, ka grūti arī prognozēt situāciju ar inflācijas kritērija izpildi, jo Māstrihtas kritēriju rādītājs ir nevis kāds absolūts skaitlis, bet gan triju Eiropas Savienības valstu ar stabilākajiem cenu rādītājiem vidējais lielums. "Vienu brīdī šo valstu starpā bija arī Īrija, kurā bija vērojama neliela deflācija, respektīvi, var būt tā, ka kaut kādas valstis, kuras iekšējo strukturālo reformu dēļ tur ļoti, pat nedabīgi zemu inflācijas rādītāju, mums var izpausties kā kritērijs, pret kuru tad mēs tiekam mērīti. Un tādi ārēji faktori kā pārtikas cenas var mūsu inflāciju uzdzīt uz augšu. Līdz ar to šī inflācijas kritērija piemērošana nav pilnībā mūsu rokās, tas ir saistīts ar zināmu veiksmes faktoru," informēja Siksnis.
Vienlaikus viņš apliecināja, ka potenciālos investorus eiro ieviešanas atlikšana uz gadu vai diviem neaizbiedēs. "Ja 2014.gada vietā izrādīsies 2015. vai 2016.gads, nedomāju, ka tas nobaidīs investorus ‒ daudz lielāku šoku varētu izraisīt tad, ja mēs no eiro ieviešanas atteiktos vispār vai nekādā veidā tai netuvinātos. Investoriem svarīgi redzēt šo dinamiku un virzību uz to, un nav tik svarīgi, vai tas ir 2014. vai kāds gads vēlāk," pavēstīja Nordea Latvijas filiāles vadītājs.
Siksnis uzsvēra, ka pēdējos gados Latvijas tēls investoru skatījumā ir uzlabojies. "2008. un 2009.gadā Latvija saņēma, manuprāt, pārspīlēti negatīvu publicitāti, savukārt nesenā pagātnē, kaut kādā veidā salīdzinot mūs ar Grieķiju, mēs saņēmām nepelnīti labu publicitāti, jo diemžēl, atspoguļojot masu medijos, viss tiek pausts kā "ļoti, ļoti labi" vai "ļoti, ļoti slikti" ‒ tas "pa vidu" mazāk piesaista uzmanību. Domāju, ka Latvijas tēls kopumā pēdējos gados ir uzlabojies investoru skatījumā. Lai vai kā, bet to milzīgo recesiju, milzīgo ekonomikas kritumu esam pievārējuši, apturējuši un pagriezuši pretējā virzienā. Neviens neticēja, ka ar to uzdevumu spēsim tikt galā," klāstīja Nordea Latvijas filiāles vadītājs.