Turklāt Z.Čulkstēna un G.Miķelsons bijuši vienīgie konkursa dalībnieki. Jau vēstīts ka kultūras projektu vadītāja Z.Čulkstēna būs atbildīga par jaunā sabiedriskā medija satura plānošanu, savukārt tehniskos un finansēšanas jautājumus risinās bijušais Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) valdes loceklis G.Miķelsons. Par to otrdien lēma Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Žurnāliste Baiba Strautmane sacīja, ka neko daudz par abiem plāna izstrādātājiem nezina, taču tas gan nenozīmē, ka Z.Čulkstēnai un G.Miķelsonam nebūs iespēju izveidot kvalitatīvu sabiedrisko mediju reformu plānu. B.Strautmane nešaubās, ka Z. Čulkstēna, kura ieguvusi izglītību Kolumbijas universitātē, spēs radīt kvalitatīvu un interesantu piedāvājumu.
"Apgalvot, ka labu piedāvājumu var radīt tikai tāds cilvēks, kas tur [sabiedriskajos medijos – red.] ir gadiem pa iekšu grozījies, ir nepareizi. Es pieļauju, ka tur ir viss kārtībā, bet tikpat labi tas tā arī var nebūt. Redzēsim," teic B. Strautmane.
Arī Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Jānis Siksnis norāda, ka ne viens, ne otrs uzvārds viņam neko neizsaka.
Kritiskāks ir Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts, kurš pieļauj, ka Z.Čulkstēnai varētu būt pārāk mazs priekšstats par medijiem, to menedžmentu un satura veidošanas niansēm. Savukārt par bijušo LNT valdes locekli G. Miķelsonu viņš norāda, ka viņš iepriekš darbojies komerctelevīzijā, tāpēc G. Miķelsonam varētu būt maza izpratne par sabiedriskās apraides pamatprincipiem.
"Viņš [G.Miķelsons – red.] pasauli redz caur privātās televīzijas prizmu, kas dažreiz ir labi, bet ne vienmēr. No otras puses var pastāvēt aizdomas, ka ir kaut kādas korporatīvas vai neformālas saites. Taču tās ir tikai aizdomas un pieņēmumi," saka Dz. Kolāts.
Savukārt B.Strautmane nepiekrīt bažām par G.Miķelsona korporatīvajām saitēm, sakot, ka daudzi tehniski izglītoti un spoži cilvēki reiz strādājuši LNT un ar to saistītajās struktūrās. "Ja viņš atbild par tehnisko risinājumu noskaidrošanu, es tur neredzu nekādas problēmas," sacīja B. Strautmane.
Portāla Diena.lv uzrunātie mediju nozares pārstāvji pauž nožēlu, ka konkursā par plāna izstrādi pieteikušies vien divi cilvēki. B. Strautmane pieļauj – mazā aktivitāte liecina, ka viss, kas notiek ar sabiedriskajiem medijiem gan sabiedriski politiskā, gan finansiālā ziņā, atsit jebkādu vēlēšanos procesā iesaistīties un piedalīties. "Tas ir skumji, bet tā nav šīs padomes vaina," norāda žurnāliste.
Savukārt J. Siksnis uzskata, ka tam par iemeslu bijis bijis ārkārtīgi īsais pieteikšanās termiņš, turklāt tagad ir atvaļinājumu laiks, kad daudzi devušies ārpus pilsētas un par šādu konkursu, iespējams, neko neuzzināja. "Jebkurā tik nozīmīgā projektā konkursam vajadzētu būt garākam," uzskata LR ģenerāldirektors.
NEPLP pārstāvis Andris Ķēniņš aģentūrai LETA norāda, ka iemesls tik mazai pretendentu aktivitātei varētu būt augstās prasības izglītības jomā un pieredzē: "Tā ka NEPLP darbu šāda līmeņa speciālistiem varēja piedāvāt darbu tikai uz pieciem mēnešiem, iespējams, citiem pretendentiem nav šķitis saistoši atstāt stabilu pamatdarbu un startēt iepirkumā par piecus mēnešus ilgu projektu".
Katram no izvēlētajiem pretendentiem ir sava kapitālsabiedrība, ar kuru tiks slēgts līgums projektu vadībā - katra līguma summa būs mazāka par 10 000 latu.
Izvairīgāks savos komentāros bija LTV ģenerāldirektors Edgars Kots – viņš atzina, ka svarīgi, lai NEPLP skaidri definē, kas G.Miķelsonam un Z.Čulkstēnai jāpaveic, jo šobrīd uzdevums neesot skaidrs. "Nepazīstu šos cilvēkus, lai spriestu ko viņi var paveikt. 20 gadu laikā, kopš strādāju medijos, man ar viņiem ceļi nav krustojušies," sacīja E. Kots.
Viņš gan arī piebilda, ka Jānim Domburam savulaik uzticēts līdzīgs uzdevums. "Kāds ir gala rezultāts? Kur ir pieejams Dombura izstrādātais plāns? Ir daudz jautājumu," teic E.Kots.
Jaunā sabiedriskā medija satura un finansējuma izstrādātāju uzdevums būs līdz gada beigām vadīt darbu pie pārmaiņu plāna - kādā veidā būtu jāveic sabiedriskā medija reforma.