Rasita pēc profesijas ir šuvēja, vairākus gadus prasmes izkopusi Lietuvā, turklāt labi pārvalda latviešu valodu, tāpēc bijusi droša, ka Latvijā "nepazudīs". Tā arī noticis - galvaspilsētas centra salonā Divas dīvas viņai uzreiz dota iespēja parādīt savu šūšanas prasmi un sākt pelnīt. Tikusi galā ar pārbaudījumu, Rasita saņēmusi darbu divām nedēļām, un tas viņai bijis jāpaveic mājās. "Salona īpašniece piefiksēja manus datus, palūdza bankas konta numuru, un man šķita, ka gatavos darba līgumu, taču tas nenotika. No tēmas par darba attiecību sakārtošanu viņa izvairījās, sakot, ka tas prasot daudz laika, jo esot jāiet pie grāmatvedes un tad arī būšot jāmaksā lieli nodokļi, tāpēc man nevarēšot maksāt pienācīgu algu. Vēlāk uzzināju, ka arī citas šuvējas pie viņas strādā neoficiāli."
Par katru veikto pasūtījumu Rasitai pienākušies 40%: "Redzēju, ka varu labi nopelnīt, jo darbs man raiti sokas un patīk. Saskaitīju, ka dienā varu tikt pie 50 eiro. (..) Kad mēnesis pagāja un lūdzu saimnieci izmaksāt algu, viņa atbildēja, ka summa vēl neesot sarēķināta. Pati visu biju piefiksējusi - man pienācās 700 eiro, bet saņēmu tikai 200." Rasitas priekšniece skaidrojusi, ka vairāk nevarot samaksāt. "Priekšniece zināja, ka neesmu vietējā un te neko nezinu, bet, kad draudēju vērsties atbildīgajos dienestos, viņa atbildēja: "Te tev nav Lietuva!" un teica, ka valsts iestādēs viņai esot daudz paziņu."
Sarunā ar Dienu salona īpašniece Vija Kranāte noliedz, ka Rasitu būtu algojusi neoficiāli, pēc mirkļa sameklē šuvējas darba līgumu un norāda, ka Rasita pie viņas strādājusi no šā gada marta līdz piektajam maijam. Taču Rasita apgalvo, ka līgums ir viltots, jo viņa pati neko neesot parakstījusi.
Šogad VDI saņemti jau vairāk nekā 900 iesniegumu, kuros darba ņēmēji sūdzējušies par Darba likuma pārkāpumiem. Puse no tiem saistīti ar darba samaksas jautājumiem, atklāj VDI pārstāvis Uģis Kozlovskis. Situācijas, kad darba devējs cenšas pierunāt neslēgt darba līgumu vai arī sola to rakstveidā noformēt vēlāk, neesot retums. Gada laikā tiekot atklāti vidēji 2000-3000 "ēnstrādnieku", kuri ļāvušies darba devēju solījumiem par lielāku algu neoficiālas nodarbinātības gadījumā, jo no tās netiks ieturēti nodokļi.
Visu rakstu lasiet otrdienas avīzē Diena!