Mūsu mainīgajos politekonomijas apstākļos to var saukt par sasniegumu. Tas nenāca viegli - pirms un pēc vēlēšanām nozares pārstāvji tikās ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Īpaši svarīgas bija sarunas ar topošās valdības ministriem.
Atceros finanšu ministra kandidāta Andra Vilka pirmo reakciju, kad vērsos pie viņa ar grāmatnieku argumentiem par PVN likmes samazināšanu, - acīs bija viegli slēpta neizpratne. Tomēr gods, kam gods pienākas, - deputāta kandidāts ne tikai ātri saprata mūsu vēstījumu, bet arī neaizmirsa to tad, kad smagais ministra portfelis vilka roku uz leju un katra sociālā grupa nāca ar savu vajadzību.
Te gan jāpiebilst, ka grāmatniecībā samazinātais PVN ir visloģiskākais risinājums. Atgādināšu trīs svarīgākās argumentāciju kopas.
Pirmā (tradicionālā) - grāmatniecība ir katras nācijas neaizstājama bagātība. Savā ziņā grāmata (un nu jau jāsaka -ne tikai papīra, bet arī digitālās) ir katras nācijas obligātā programma. Latvijas valstij un valodai kā nelielai un apdraudētai tas jo īpaši svarīgi. Grāmatniecība kalpo, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas, ir nozīmīgs faktors sabiedrības izglītošanā, dokumentē un saglabā kultūras vērtības, veicina ekonomisko attīstību, jo palielina konkurētspēju.
Otrā (paradoksālā) - samazinātā PVN likme grāmatām pēc būtības palielina nodokļu iekasēšanu. Pirms iepriekšējām vēlēšanām to izdevās pierādīt tikšanās laikā ar vadošajiem Latvijas ekonomistiem. Praksē jau ir pierādījies, ka, palielinot grāmatām PVN, ienākumus nevar palielināt. Vai precīzāk - var īslaicīgi palielināt, bet seko dramatisks nozares kritums, kad nodokļu ieņēmumi samazinās. Krīzes situācija šo tendenci tikai pastiprina, taču arī izaugsmes laikos bija līdzīgi.
Trešā (pārbaudītā) saistās ar starptautisko pieredzi - no 27 ES valstīm 25 grāmatu nozarei ir samazināta PVN likme. Tajās valstīs, kurās samazinātas likmes nav, valsts kompensācijās nozarei samaksā vairāk nekā iegūst no iekasēto nodokļu starpības. Tā teikt, bagāts dara, kā grib, un mums nebūtu prātīgi rīkoties līdzīgi.
Tādējādi grāmatniecības lobija intereses (un par to runā ne tikai nozares pārstāvji) sakrīt ar valsts interesēm - gan ekonomiskām, gan ideoloģiskām. Tāda ir grāmatniecības specifika. Mazliet kuriozi skan oponentu izteikumi, ka citām nozarēm ir tie paši argumenti. Lai cik svarīgas samazinātās PVN likmes ir viesnīcām, zālēm vai kurināmajam, to pašu motivāciju lietot vis nevar.
Tuvojoties jaunām vēlēšanām, vienmēr tiek uzdots jautājums - kas valstī ir jāmaina? Mūsu gadījumā izmaiņu nepieciešamību noliedz retais, par saturu gan ir dažādi viedokļi. Vadošā tendence ir pārmaiņas prasīt ārpus sevis, sabiedriskos procesos. Progresa rats griežas aizvien ātrāk un rada labu fonu šim skatpunktam - modē ir inovācijas, IT risinājumi, finanšu instrumenti un citas tik vajadzīgas lietas. Esam aicināti virzīties uz stāvokli, kas ir visas globālās pasaules centrā, - ar vismazāko piepūli saņemt aizvien vairāk baudas, iespēju, naudas, materiālo labumu, jaunu izjūtu.
Paretam izskan aicinājumi meklēt pārmaiņas sevī, brīdinājumi, ka vienlaikus ar tik mainīgo pasauli un jauniem izaicinājumiem nemainīgi ir tēvtēvu likumi un baušļi, piemēram, tev būs vaiga sviedros savu dienišķo maizi pelnīt.
Diemžēl dzīvojam valstī ar nesakārtotu vērtību sistēmu. Disbalansētā sabiedrībā esam sašķelti ne tikai bagātajos un nabagajos, bet milzu atšķirības pastāv starp dzīves nozarēm. Mūsu sasniegumi kultūrā ir neapšaubāmi, taču esam viduvējības ekonomikā un politisko procesu vadībā. Izpratne par ekonomiskiem un politiskiem procesiem ir zema.
Izsalkusi un neizglītota sabiedrība ir bīstams savienojums, kurā nepārtraukti prasa ko jaunu. Vēlēšanu gadījumā tiek pieprasītas aizvien jaunas idejas un jaunas sejas. Kur ir pieprasījums, rodas piedāvājums. Var runāt par politiķu neprofesionalitāti un savtīgumu, tomēr ne par izmanības trūkumu un spēju piemēroties.
Jaunu ideju meklējumos ir devusies jaundibinātā Zatlera Reformu partija (ZRP). Viens no tās atradumiem ir PVN likmju izlīdzināšana. Cildenu mērķu vadīti, lai cīnītos pret ēnu ekonomiku, jauni un nepieredzējuši cilvēki bīda drosmīgas idejas. Grāmatu nozares pārstāvjiem bija iespēja tikties ar ZRP spices vīriem premjerministra kandidātu Edmundu Sprūdžu un finanšu ministra kandidātu Vjačeslavu Dombrovski. Deputātu kandidātu runās bija tie paši vecu vecie argumenti - grābekļi, uz kuriem ir kāpuši iepriekšējie jaunpienācēji. Politika ir lieliska skola, turklāt par svešu naudu. Atzīsim: bija jauna ideja - to naudu, ko iegūs no paaugstinātā PVN grāmatām, atmaksāt kompensācijās nozarei. Uz nozares pārstāvju jautājumiem, kāpēc vajadzīgs šāds solis, tika paskaidrots, ka ZRP negrib pieļaut izņēmumu, jo tad «visi prasīs». Dīvaina loģika - ZRP pietiek drosmes, lai izvirzītu idejas (PVN vienādošanu gan nevar nosaukt par jaunu), taču nepietiek dūšas diferencētai pieejai.
Tikpat dīvaina bija arī pati komunikācija - sarunu sākumā ZRP uzsvēra, cik svarīgs ir dialogs ar sabiedrību un nozares ekspertiem, taču atlika grāmatniecības nozares pārstāvjiem izteikt savu viedokli, tā kļuvām par sliktajiem, šauru interešu aizstāvjiem.