"Negribu komentēt lietu, par kuru nav skaidrības nekādas. Tas ir atkarīgs no tā, kas tur ir iekšā, kas tās par naudām, vai tur ir viss, kas nodrošina bērnu. Kamēr tas ir tikai tāds skaists stāsts par to kā Ziemeļu zemēs viņus ievieš, es domāju, ka nemaz nav vērts diskutēt," tā Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.
Viņa atzīst, ka pagaidām īsti negribas domāt par šādām reformām, kamēr nav īsta skaidrība, ko šīs reformas nesīs. "Tur ir jābūt ļoti skaidri pateiktai sistēmai. Vai tur mācību grāmatas, skolotāju algas, tehnoloģijas nāk līdzi? To visu beidzot valsts nodrošinās? Kas notiks, kad bērns pusgadā mainīs skolu? Nav vērts vispār publiski par to diskutēt, kamēr nav piedāvājuma uz papīra," uzskata I.Vilkārse.
Līdzīgi jautājumi ir arī Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktoram Aivaram Vilkastem, kurš uzsver, ka "virtuālajai naudai" būtu jābūt tik lielai, lai skola varētu ne tikai funkcionēt, bet arī attīstīties. Direktors arī norāda, ka nav īsti skaidrs, kas piedalīsies vaučera veidošanā.
"Jautājums ir, cik lielā mērā tur iesaistīties abas puses – valsts un pašvaldība. Ja tas reāli notiek, tad, protams, tas varbūt arī sakārto un atvieglo daudzas lietas, jo katrs solidāri piedalās šī vaučera izveidošanai – gan valsts, gan pašvaldības un attiecīgi skolēns tad izvēlās kopā ar vecākiem savu skolu, kur viņš vēlas mācīties," pauž A.Vilkaste.
Skeptiskāks ir Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs, kurš norāda uz to, ka izglītības sistēma ir pārāk nesakārtota, lai ieviestu šādu vaučeru sistēmu un skolas atrodas nevienlīdzīgās pozīcijās.
"Iedomājaties, jūs esat prestižas skolas direktors, kurai ir visa materiālā bāze sakārtota un visas citas lietas, savukārt es esmu lauku vidusskolas direktors, kurai jumts tek, kanalizācijas nav, infrastruktūra nesakārtota un tad mums katram iedod pēc skolēnu skaita vienādu vaučeru skaitu. Kā tad jūs dzīvosiet un kā es dzīvošu?" saka R.Žabovs.