Aptaujātie trašu pārstāvji arī norāda, ka jaunajai sezonai ir sagatavojušies. Lai arī mākslīgo sniegu saražot nebūtu grūti, tomēr ne visi kalnu īpašnieki to plāno darīt, piemēram, šajā nedēļas nogalē, kad saskaņā ar līdzšinējo laikapstākļu prognozi Latvijā sāks veidoties sniega sega.
Žagarkalna pārstāvis Vadims Kameņevs stāsta, ka naktī uz trešdienu, 19.novembri, Žagarkalna komanda sāka sniega ražošanu, taču ap plkst.6 no rīta to pārtrauca.
Kameņevs skaidro, ka kalnu uzturētājiem būtisks ir nevis sniegs, bet gan pastāvīgs sals - mīnus trīs vai mīnus četri grādi -, jo tad kalnu darbībai varētu iztikt ar mākslīgā sniega ražošanu.
"Iespējams, ka nedēļas nogalē varētu atvērt kalnu, taču nav pilnīgas pārliecības par to, vai izdosies," piebilsts Žagarkalna pārstāvis.
Arī Milzkalna pārstāvis Viesturs Ošnieks skaidro, ka svarīgāk kalna darbības sākšanai ir pastāvīgs sals. "Ja būs pastāvīgs sals, tad pūtīsim sniegu paši. Bet, ja sals beigsies, tad uz kalna būs vismaz izveidots sniega pamatslānis, ko turpināt audzēt, salam atgriežoties."
Ozolkalna pārstāve Līga Rokpelne norāda, ka, ņemot vērā laikapstākļu prognozi, izlemts vēl nedaudz nogaidīt. "Nedēļas nogalē ir solīts kalna darbības sākšanai labs laiks, bet pēc tam atkal tiek solīts siltāks laiks."
Saistībā ar to, ka sniega ražošanas izmaksas ir salīdzinoši lielas, Ozolkalna uzturētāji pagaidām vēl nesteidz ar solījumiem atvērt kalnu, piemēram, šajā nedēļas nogalē, vēl nogaidot noturīgu salu.
Jautāti par slēpošanas kalnu pakalpojumu cenu izmaiņām jaunajā sezonā, Žagarkalna un Ozolkalna pārstāvji atzīmē, ka šogad tās pieaugs, bet Milzkalna pārstāvis apgalvo, ka šogad nav plānots celt cenas.
Žagarkalna pakalpojumu cena šogad varētu pieaugt vidēji par 5-7%. "Saistībā ar līdz šim solīto elektroenerģijas cenu kāpumu, kas paredzēts no nākamā gada, iespēju robežās esam to ierēķinājuši nelielā cenu pieaugumā."
Ozolkalna pārstāve Rokpelne stāsta, ka par 18-20% plānots cenas pieaugums par pacēlāja izmantošanu. Viņa gan precizē, ka darbdienās cenas paliks nemainīgas, pieaugums ir gaidāms brīvdienās.
"Tā kā vairākus gadus nebijām mainījuši cenas nevienā pakalpojumu grupā, bet šogad, ņemot vērā inflācijas prognozi, elektroenerģijas cenas kāpuma prognozi, kā arī ieceri iespēju robežās paplašināt darbību, izlēmām pacelt cenu par pacēlāja izmantošanu," skaidro Rokpelne.
Kā ziņots, šī gada marta sākumā lielākā daļa Latvijas kalnu slēpošanas trašu plānoja noslēgt kalnu slēpošanas sezonu ar zaudējumiem un prognozēm - ja nākamā ziema būs tikpat silta, kalni būs jāslēdz pavisam vai arī nopietni jādomā, ko darīt, atzina aptaujātie slēpošanas kalnu pārstāvji.
Aizvadītā kalendārā ziema bijusi viena no siltākajām un ar plānāko sniega segu šajā gadsimtā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Vidējā gaisa temperatūra 2013.-2014.gada kalendārajā ziemā bija mīnus 1,2 grādi, kas ir 2,7 grādus augstāk par ilggadējo vidējo normu. Līdz ar to aizvadītā ziema bija 16.siltākā ilggadējo novērojumu vēsturē un viena no siltākajām šajā gadsimtā, dalot otro un trešo vietu ar 2006.-2007.gada kalendāro ziemu.