Kā aģentūru LETA informēja biedrības komunikācijas konsultante Elīna Ķibere, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana ir būtisks mediķu un pacientu drošības priekšnoteikums, pašvaldību slimnīcām līdzekļu krājumi pietiks vidēji pusotram mēnesim, bet, piemēram, vienreizlietojamie kombinezoni pietiek vien trim nedēļām.
Biedrība uzsver, ka līdz ar ambulatoro pakalpojumu atjaunošanu aizsardzības līdzekļu patēriņš palielināsies.
Aizsargmaskas, standarta respiratorus (KN95) un vairogus mediķiem nepieciešamajā apjomā valsts piešķīrusi 60% gadījumos, savukārt dezinfekcijas līdzekļi nodrošināti 70% apmērā, pauda Ķibere, uzsverot, ka vienreizlietojamos kombinezonus valsts neesot piegādājusi nevienai no pašvaldību slimnīcām.
"Trūkstošos aizsardzības līdzekļus ārstniecības iestādes iegādājušās par saviem līdzekļiem. Rūpējoties par darbinieku drošību paaugstinātas bīstamības apstākļos, iegādāti arī augstākas aizsardzības pakāpes respiratori (FFP3)," norādīja biedrības pārstāve. Pēc viņas paustā, patlaban vislielākie aizsarglīdzekļu krājumi, ar kuriem pietiks nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem, ir Rēzeknes slimnīcai, savukārt Kuldīgas slimnīcā tie pietiks aptuveni 3,5 nedēļām.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs skaidrojis, ka veselības aprūpes darbiniekiem, kuri saskaras un veic apstiprinātu vai iespējamu Covid-19 pacientu aprūpi, pastāv augsts inficēšanās risks.
"Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu ievērojami palielinājās aizsarglīdzekļu lietošanas apjomi, taču jaunu vienību pieejamība ievērojami saruka. Valsts atbalsts aizsardzības līdzekļu sagādes procesā ir ļoti būtisks, taču piegādes laiki, apjomi un izdales principi nav paredzami," norādīja Kalējs.
Pēc viņa sniegtās informācijas, lai mazinātu pacientu un medicīnas personāla drošības riskus, slimnīcas iztrūkstošās pozīcijas cenšas iegādāties par saviem līdzekļiem. Viņš skaidroja, ka slimnīcas Nacionālajam veselības dienestam (NVD) par pirkumiem iesniedzot detalizētas atskaites, norādot aizsarglīdzekļu faktisko patēriņu un izdevumus, kurus paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. "Diemžēl, līdz šim valsts solītās kompensācijas neviena pašvaldību slimnīca nav saņēmusi," pauda biedrības valdes priekšsēdētājs.
Cēsu klīnikas galvenā māsa Taiga Galeja-Gruntmane uzsvērusi, ka, pateicoties valsts atbalstam dažādu aizsarglīdzekļu sagādē, piemēram, sejas masku, respiratoru, cimdu, kā arī virsmu un roku dezinfekcijas līdzekļu piegādē, Cēsu klīnikā krājumi atkarībā no dažādām pozīcijām pietiks vienam līdz diviem mēnešiem.
"Tas dod drošības sajūtu, taču, lai nodrošinātu visu nepieciešamo apjomu, iegāde jāveic arī pašiem. Katru nedēļu NVD ziņojam par atlikumiem un tuvākā mēneša laikā plānoto patēriņu. Turklāt pastāvīgi diendienā strādājam, lai atrastu jaunas iespējas un piegādātājus šo līdzekļu iegādei, taču piegādes ir neregulāras," paudusi Cēsu klīnikas galvenā māsa.
Latvijas Slimnīcu biedrība ir brīvprātīga darba devēju organizācija - biedrība, kas apvieno 37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības iestādes. Biedrības galvenais mērķis ir uzlabot veselības aprūpes plānošanu un vadīšanu slimnīcās, kā arī Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpi.