Smagu galvas traumu zēns gūst kautiņā vasaras nometnē

Nometnē bērni nevar būt atstāti bez uzraudzības, tāpēc kādam no audzinātājiem bija jāpamana kautiņš jau sākumā un tas jāpārtrauc. Izklausās gan, ka tur nav bijusi nometne, bet gan "novietne", kur bērni atstāti savā vaļā, kamēr "audzinātājas" - drošvien kādas knapi pilngadīgas čiksas, ko "organizētāji" trupat ciemā noalgojuši - sauļojas pludmalē.

Mēs lielie tik ļoti "rejam" cits uz citu, ka bērni ir dezorientēti.

Vismazāk bērnu tiesību pārkāpumu ir tad, kad bērni nedzīvo nometnē, bet sēž mājā pie televizora, datora, vai klimst pa Rīgas ielām.

ASV piekāvējam par to būtu bargs cietumsods

Nu nezinaaju Ka Dienaa dzes komentarus

Zel ka taa noticisis.Ir daudz jautajumu sai lietaa,bet to jau atrisinaas vajadzigas insticucijas! Bet nez ko te daudz muld VBTAI priekšniece Laika Rieksta – Riekstiņa. Vinai tak nav "pilns rublis".Pilnigi debils cilveks ne sava amataaa.Reaala dura

"Cietušais nogādāts Tukuma slimnīcā, savukārt viņa vecākus par notikušo nometnes personāls nav informējis" __ Man šķiet, tie nometnes vadītaji ir sajukuši prātā. Pamēģinātu Amerikā neziņot vecākiem, ka viņu bērns ir slimnīcā ar lauztiem sejas kauliem...

Sajaa vecumaa daudzi kaujas vienaa laidaa. Asinis vaaras un var sakt kauties 5 minusu laikaa. Pusaudzi ir loti nezeligi, kad kaujas.

Ļoti interesanti, puisis piekauj jaunāku biedru, bet atbildību prasa no visiem citiem tikai ne no viņa.Jāmāca taču katram atbildēt par saviem pārkāpumiem. Tagad vainīgais tikai plikšķinās ar acīm un teiks: nometne nebija oficiāla, audzinātājas skatījās uz otru pusi, sak, ko jūs man piesienieties, pieaugušie radīja tādus apstākļus, bet es esmu viņu bezatbildības upuris. Protams gadījums jāizmeklē un neskatoties uz pieaugušo kļūdām bērniem par saviem pārkāpumiem jāatbild pašiem

Par to, kas notiek nometnē atbild nometnes vadība. Viss. Tā ir reāla atbildība par bērniem, kas ir nometnē nevis kaut kādi iluzori papīri vai vēl kaut kas. Ja zēns guva traumu, tātad nometnē ir vai nu par daudz brīvā laika vai tur nav nekādas disciplīnas. Ja cilvēks ir ieguvis nometņu vadītāja sertifikātu, viņam savas atbildības līmenis ir zināms.

Kāds sakars birokrātiskām formalitātēm kā pašvaldībai deklarētais dalībnieku skaits un vadītājas atļauja, ar audzinātāju nespēju novērst šo kautiņu? VBTAI tā arī nav minējis kādu tiešām būtisku likuma normu, kuras ievērošana novērstu konfliktu. Bet tā jau ir Latvijas likumdevējiem ierasta vaina - rakstīt likumus, kur jādabū tāda un tāda atļauja, bet jēga no neviena šāda "papīrīša" nav. Pagaidām vecākiem atliek orientēties nevis pēc "papīriem", bet pēc nometnes reputācijas, citu vecāku atsauksmēm, dalīnieku kontingenta. Piemēram, kristīgajās vai olimpiāžu uzvarētāju nometnēs jaunieši parasti atrisina konfliktus mierīgāk, pat ja viņus nepārtraukti nenovēro apsargi. Un arī tad nejaušības gadīsies vienmēr. Tas gan ir paradoksāli, ka ārpus bērnu nometnēm, kur vecāki bērnus parasti vispār neuzrauga, notiek visvisādi nelaimes, bērni zaudē dzīvību, bet, ja kaut kas daudz mazākā mērā un retāk noticis nometnē un ja tuvumā bijusi skolotāja, tad tracis pa visiem masu medijiem. Drošāk tomēr ir tad, ja kāds vismaz daļēji uzrauga, nevis, ja neuzrauga neviens.

Smagu galvas traumu zēns gūst kautiņā vasaras nometnē. virsraksta stils jau atkal izceļas

Protams, jāatzīst - lauzts vaiga kauls un smadzeņtrīce priekš 8.klases skolnieku kautiņa ir stipri par traku. Bet - ne jau nu bez lieciniekiem tas notika, un drūmi ir tas, ka nebija neviena, kas šo kauju pārtrauktu acīm redzamas spēku nesamērības dēļ. Pats bērnībā esmu vairākus gadus vasarās kādu mēnesi pavadījis toreizējās Pionieru nometnēs (mana mamma strādāja Dzelzceļa pastā (kurš tagad ir nojaukts), un nometne bija Berģos, pie Langstiņu ezera), tur katrā pulciņā bija tikai viena vecuma bērni, un kontakti ar jaunākiem un vecākiem bērniem īstenībā bija ļoti minimāli, jo, cik atceros, katru dienu katram pulciņam bija kāds konkrēts pasākums, neviens tur tā dīki apkārt vazāties nevarēja. Var to visu, protams, nosaukt par bērnības bendēšanu totalitārā režīma apstākļos, bet man pilnīgi noteikti tur bija interesanti un patika piedalīties. Bez šaubām, jāņem vērā, ka tādas nometnes ir drusku "armija", sava personība ir jāaizstāv un sava vieta parasti arī jāizcīna. Bet tas, manuprāt, ir normāli. Jo - kā tad dzīvē viss notiek?

"Tik vardarbīgi konflikti nevar rasties vienā mirklī." Šī sieviete laikam nekad dzīvē nav strādājusi ar pusaudžiem, kuriem visticamāk ir uzvedības problēmas jau daudz ilgākā laika posmā nekā tikai nometnes laikā - un tā jau noteikti ir vecāku atbildība. Es šādus tīņus satieku diendienā un kas gan tā par sagadīšanos, ka starp tiem ir tādi, kurus gandrīz nekad neesmu redzējusi iesaistāmies vardarbīgos konfliktos, kamēr citi konfliktē ik pa 10-15 min. Neaizstāvu personālu, ja tas ir bijis nolaidīgs, bet arī šādas skaistas frāzes bārstīt ir bezjēdzīga pārgudrība, amats pieprasa aizstāvēt un tad sadzejo visu ko. Bērnu tiesību jēdziens ir pārspīlēts un sakropļots.

Kadi vaditaji un audzinataji, tadas nometnes. Vai vispar so jautajumu jebkad kads parbauda?