"Šobrīd atbildība tiek deleģēta darba grupām, sanāksmēm, ministrijām un vidēja termiņa dokumentiem. Tātad rezultātā neviens ne par ko neatbild. Esmu redzējis Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dokumentu, uz kura atradās 32 vīzas - paraksti. Tiek savākti maksimāli daudzi atbildīgie, lai nevienam nevajadzētu vienpersoniski uzņemties vainu - tas arī vienīgais motīvs šādu 32 parakstu radīšanai," akcentē Šmits.
Viņš uzsver, ka viena lieta ir izveidot valsts pārvaldi tādu, kādu to mums vajadzētu, bet otra, pie kuras patlaban vajadzētu strādāt, - deleģēt jautājumus un atbildības konkrētiem cilvēkiem.
Par veiksmīgu darbu jāsaņem pozitīvs novērtējums, bet par kļūdām - jānosūta ierēdni "pastrādāt arhīvā".
"Esmu pietiekami daudz reižu bijis klāt Ministru kabineta sēdēs un redzējis, ka viņiem brīžiem vienkārši nav laika runāt par tiešām nozīmīgām lietām. Viņi apspriež dobermaņa astes garumu, un tas ieiet Ministru kabineta lēmumā - aiz kura skrimšļa drīkst griezt asti. Vai arī - kāds būs kaut kādas molekulas latīniskais tulkojums latviešu valodā. Proti - nevienam no klātesošajiem nav skaidrs, par ko viņi lemj. Bet viņi lemj," situāciju raksturo LPUF padomes priekšsēdētājs.
Viņš akcentē, ka dobermaņa astes garums Latvijas valsts attīstībai patlaban neko nenozīmē. Ir citas - daudz svarīgākas - lietas, par ko Latvijas valdībai būtu jālemj.