Šodien valdību un sociālos partnerus veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) izskatīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Darba likumā.
LDDK vēstulē NTSP sekretariātam norāda, ka spēkā esošie normatīvie akti paredz iespēju darba devējam formulēt prasību amata pretendentam attiecībā uz svešvalodu prasmi. Turklāt katra potenciālā darbinieka brīva izvēle ir pieteikties vai nepietiekties uz vakanci, kurā tiek prasītas svešvalodas zināšanas.
Tāpat LDDK atzīst, ka pēdējā laikā Saeima pēc nacionālās apvienības ierosinājuma vairākkārt veikusi grozījumus Darba likumā attiecībā uz svešvalodu prasmju ierobežošanu darba attiecībās, kas neveicina konkurētspēju darba tirgū un apgrūtina darbinieku piesaisti.
Darba devēju ieskatā, prasība pēc, piemēram, krievu valodas zināšanām klientu apkalpošanas jomā var būt pamatota, jo Latvijā, ņemot vērā valsts etnisko sastāvu, krievu valoda tiek plaši lietota, turklāt Saeimā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā joprojām paredz uzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, kuri neprot valsts valodu. Tāpat valstī ir liels nepilsoņu skaits, kuriem ir jānodrošina Satversmē noteiktā pamattiesības, piemēram, uz veselības aprūpi.
Kopumā LDDK nacionālās apvienības piedāvātos likuma grozījumus uzskata par nesamērīgiem un aicina tos neatbalstīt.
Savukārt LBAS vēstulē NTSP norāda, ka darba ņēmēju organizācija piekrīt Tiesībsarga teiktajam, ka diskriminējoša ir darba devēja nepamatota prasība darba attiecībās lietot citu valodu nekā valsts valodu. Tajā pašā laikā LBAS norāda, ka jau tagad esošā likuma ietvaros darba ņēmējs savas intereses valodas jautājumā var aizstāvēt tiesā.
Tāpat LBAS piebilda, ka jau tagad Darba likums liedz darba sludinājumā norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Tāpat likums liedz darba līgumā ietvert prasību par svešvalodu prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba veikšanai.
Arī Labklājības ministrija vēstulē NTSP sekretariātam norāda, ka Darba likumā jau ir ietverts regulējums, kas nodrošina pietiekami efektīvu indivīda aizsardzību pret dažāda veida atšķirīgu attieksmi un paredz gan tiešas, gan netiešas diskriminācijas aizliegumu darba tiesisko attiecību dibināšanas, pastāvēšanas un izbeigšanas laikā. Tāpat spēkā esošais regulējums indivīdam nodrošina arī iespēju aizsargāt savas tiesības aizskāruma gadījumā.
Ekonomikas ministrija (EM) pievienojas iepriekš minētajam, norādot, ka Darba likums jau regulē darba devēju un darbinieku darba tiesiskās attiecības un nosaka darbinieka individuālas tiesības, veicot darba pienākumus izmantot saziņai tikai valsts valodu. Turklāt tiesības lietot valsts valodu regulē Valsts valodas likums.
"Valsts valodas likums nosaka, ka Latvijā ikvienam ir tiesības vērsties ar iesniegumiem un sazināties valsts valodā iestādēs, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, uzņēmumos. Savukārt privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses, piemēram, sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību," norāda EM.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pievienojās sociālo partneru un minēto ministriju nostājai.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Raivja Kronberga starpniecību pauda neizpratni, kāpēc grozījumi Darba likumā tiek skatīti NTSP, jo minētie likuma grozījumi ir Saeimas kompetencē. NTSP pārstāvji norādīja, ka šādu lūgumu bija paudusi Saeimas Sociālo un darba lieta komisija.