Viņš skaidro, ka iemesli, kādēļ cilvēki piesakās trūcīgā statusam, jāskatās kontekstā ar to, ko pašvaldības attiecīgajā brīdī piedāvā trūcīgā statusu saņēmušam cilvēkam.
Leiškalns neuzskata, ka iedzīvotāji trūcīgā statusam reģistrētos "piespiedu kārtā". Šobrīd cilvēki lielākoties trūcīgā statusu izvēlas iegūt tādēļ, ka viņi saskata kādus ieguvumus no pašvaldībām, kurus citkārt iegūt nebūtu iespējams, uzskata eksperts. Kā piemērus viņš minēja atvieglojumus veselības aprūpei, mazākas izmaksas par elektroenerģiju un dzīvokļu pabalstus.
Salīdzinot - ekonomiskās krīzes laikā cilvēki zaudēja darbu, kā arī daudziem bija jāatmaksā bankās saņemti aizdevumi, tādēļ viņiem bija nepieciešams meklēt visus iespējamos ieņēmumu avotus.
Jau ziņots, ka februārī, salīdzinot ar janvāri, Latvijā nedaudz pieaudzis reģistrēto trūcīgo cilvēku skaits, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija.
Februārī Latvijā reģistrēti 65 690 trūcīgie, kas ir par 229 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Arī janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, bija vērojams trūcīgo skaita pieaugums par 1240 cilvēkiem. 2014.gada sākumā Latvijā trūcīgā statuss bija spēkā 83 273 cilvēkiem.