Laika ziņas
Šodien
Migla

Sociologi aicina skaidrot ar eiro ieviešanu saistītos riskus, nevis solīt tūlītēju labumu

Lai izvairītos no vilšanās sabiedrībā, daudz vairāk jāskaidro ar eiro ieviešanu saistītie riski, nevis jāaizraujas ar tūlītēju labumu solīšanu, uzskata aģentūras LETA aptaujātie sociologi.Socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzina, ka, tērējot naudu, lai publiskajā telpā masīvi iepludinātu pozitīvu informāciju par eiro, noteikti ir iespējams panākt zināmu efektu, taču viņš ir skeptisks, vai tuvāko mēnešu laikā ir iespējams sabiedrības viedokli pārlauzt un panākt, ka vairākums atbalsta eiro ieviešanu.

Kaktiņš uzskata, ka valdības uzstādījums panākt, ka eiro atbalsta vairāk nekā puse iedzīvotāju, ir grūti sasniedzams, turklāt diez vai valdībai būtu prātīgi šādu mērķi sasniegt arī praktiski, balstoties tikai uz labumu solīšanu. "Tērēt naudu, lai vienkārši celtu aptauju datus un palielinātu cilvēku simpātijas un gaidas, kas, visdrīzāk, nepiepildīsies, nav diez ko prātīgi, jo nākamais būs vēlēšanu gads un tie, kas strādā pie eiro ieviešanas, droši vien gribēs tikt ievēlēti vēlreiz. Veidojas jocīga situācija - ar kampaņošanu valdība ir pacēlusi sabiedrības gaidas uz ko labu, bet tā vietā 1.janvāris atnesīs cenu kāpumu un citas ķezas un ķibeles," norāda SKDS direktors.Vadošie politiķi ne vienmēr rīkojas racionāli, arī jautājumos par eiro, taču Kaktiņš uzskata, ka valdībai nevajadzētu pārāk aizrauties ar pozitīva tēla veidošanu eiro - gudrāk būtu nesolīt to, kas nepiepildīsies. "Kampaņām ir ir jābūt, bet jau tagad galvenās par eiro ieviešanu atbildīgās amatpersonas sākušas izmantot piesardzīgu retoriku, piemēram, finanšu ministrs Andris Vilks (V) nesen paziņoja, ka pēc eiro ieviešanas "cenas kāps, bet nevainosim eiro". Valdība apzinās, ka pēc eiro ieviešanas leiputrija neiestāsies, arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir teicis, ka labums no eiro ieviešanas nebūs jūtams uzreiz, bet tikai pēc pāris gadiem," norādīja Kaktiņš.Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti līdzīpašnieks un vadītājs Aigars Freimanis pauda viedokli, ka informatīvās kampaņas noteikti ir jāturpina, taču arī viņš uzsvēra, ka daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši ar eiro ieviešanu saistīto risku skaidrošanai.Sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu, taču šī skepse un bažas nav saistītas tik daudz ar pašu eiro ieviešanas faktu, bet drīzāk ar neuzticēšanos valdībai, uzskata Freimanis. Ir svarīgi sabiedrību informēt gan par ieguvumiem, gan riskiem, gan iespējamām negatīvām sekām. Ja tas tiks izdarīts, plašas skaidrojošas kampaņas rezultātā valdības iecere panākt vismaz 50% iedzīvotāju atbalstu eiro līdz gada beigām nav neiespējama, un Freimanis uzskata, ka tam nevajadzētu būt pārāk grūti."Informatīvās kampaņas noteikti ir jāturpina, lai cilvēkiem nav lielu šaubu par eiro ieviešanu, pretējā gadījumā tie ir lieli riski jebkuram vadošajam politiskajam spēkam valstī," uzsvēra Freimanis. Jārēķinās, ka eiro ieviešana ir saistīta ar daudzām sarežģītām procedūrām - gan valūtas maiņas operācijām, gan uzņēmumu nosaukumu maiņu un citiem pasākumiem, kas saistīti ar laika patēriņu un kuru izdošanos patlaban ir grūti prognozēt.Valdībai nevajadzētu pārmērīgi aizrauties ar eiro labumu sludināšanu, kurus vairāk izjutīs banku sektors un uzņēmēji, kamēr mājsaimniecības pozitīvos efektus sajutīs vēlāk, piemēram, zemākās procentu likmēs kredītiem.Daudz vairāk uzmanības būtu jāpievērš tādiem riskiem kā gaidāmais cenu kāpums jeb cenu korekcijas, ieviešot eiro. Patlaban šo efektu prognozēt nav iespējams un solījumi par to, ka tas nenotiks, ir samērā izplūduši, norādīja Freimanis.Pēc pārejas uz eiro nākamā gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. No nākamā gada 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro. Arī algas, pensijas un pabalstus nākamā gada janvārī visiem izmaksās eiro.Latvijā tiks lietotas tādas pat eiro banknotes kā visā eirozonā, un tās Latvija aizņemsies no eirosistēmas, ko veido eirozonas valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka. Savukārt eiro monētas tiks kaltas īpaši Latvijai ar valsts simboliem, kas savulaik tika izraudzīti tautas ideju konkursā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas