Mammas misiju SOS bērnu ciematos Latvijā uzņēmušās kopumā 25 sievietes - pārējās 12 strādā ciematā Valmierā, kas uzbūvēts dažus gadus pēc Bauskas pusē izveidotā. "Mēs vairāk vai mazāk strādājam pēc kopienas modeļa, ko veido atsevišķas ģimenes. Piemēram, Somijā SOS bērnu ciematu ģimenēs strādā pāri, tāpēc bērniem ir gan mamma, gan tētis.
Latvijā vēsturiski sāka strādāt mammas, un tā tas ir saglabājies," saka Matuļēvičs un norāda, ka SOS ģimene ne ar ko neatšķiras no sabiedrībā ierastā modeļa: "Sociālā audzinātāja ir ģimenes līdere un par mājsaimniecību un bērnu audzināšanu gādā visu diennakti. Viņa gatavo maltīti, uzkopj māju, palīdz izmācīties, iesaista bērnus sadzīves organizēšanā, ved uz pulciņiem, kopā ar viņiem atpūšas brīvdienās."
Lai gan šajā amatā ir teju neiespējami nošķirt darbu no privātās dzīves, katrai mammai pienākas arī brīvdienas - kopumā ap simt gadā - un papildus tam mēnesi ilgs atvaļinājums, kura laikā bērnus pieskata aukle. Slodze, audzinot piecus sešus bērnus, ir pamatīga, turklāt šo darbu grūti novērtēt ierastajās mērvienībās - ne stundas, ne gabaldarbus te neskaita. Matuļēvičs atzīst, ka personāls mainās - jau trīs sociālās audzinātājas aizgājušas pensijā, vēl dažas darbu uzteikušas, "jo nav šeit nekāda vieglā maize - bērni ir dažādi".
Vairākums sieviešu, kuras izvēlas šo amatu, jau izaudzinājušas savus bērnus. Pēc pārrunām katrai jāatbild uz pustūkstoti jautājumu īpašā personības izpētes testā; pamatojoties uz tā rezultātiem, psihologs uzraksta atzinumu. Tas tiek salīdzināts ar SOS bērnu ciematu asociācijas izveidoto mammas "profilu", un tikai tās pretendentes, kuru personības kvalitātes atbilst vēlamajām, tiek pielaistas pie nākamā pārbaudījuma.
Brāļus un māsas SOS bērnu ciematos nenošķir, tāpēc var gadīties, ka SOS mammai jāuzņemas rūpes arī par zīdaini. Šūpuli vienā no Īslīces ciemata mājām nācās kārt pašos pirmsākumos, kad tika atvests tikai sešus mēnešus vecs mazulis. Nu viņš izaudzis par staltu jaunekli un joprojām dzīvo ciematā.
Pieminēšanas vērts ir fakts, ka SOS bērnu ciematos cilvēku ne tikai izaudzina, bet arī gādā par viņa karjeru, piedāvājot iespēju izglītoties augstskolā: "Primāri jāmēģina tikt budžeta grupā - ja nevar, tad papildus ikdienas izdevumiem sedzam arī studiju maksu, taču ar ļoti stingriem noteikumiem - vidējai atzīmei jābūt virs sešām ballēm, nedrīkst būt parādu un nedrīkst ņemt akadēmisko gadu. Ar jaunieti pirms studijām noslēdzam līgumu, un, ja viņš nepabeidz augstskolu un nenoliek man uz galda diplomu, visa nauda asociācijai jāatdod," saka Matuļēvičs.
Kas finansē SOS bērnu ciematus? "Līdz šim lielāko daļu naudas piešķīra jumta organizācija SOS Kinderdorf International. Taču, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, mūs vairs neuzskata par trešās pasaules valsti, un asociācijas vadība noteikusi, ka abiem Latvijas ciematiem līdz 2020. gadam jākļūst pašfinansētiem. Būs vajadzīga diezgan liela naudas summa, tāpēc lūgsim lielāku maksu pašvaldībām, kuru bērni dzīvo pie mums. Pašreiz to maksājumi nenosedz pat pusi no kopējām izmaksām," stāsta ir 74 bērnu aizbildnis Gatis Matuļēvičs.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu SOS ciematu darba augļi - krietni cilvēki lasiet piektdienas, 26. septembra, laikrakstā Diena!