Vīri melnā, sižets Panorāmā, un «tiesiskums» noticis. Uz slepenu apsūdzību pamata aizturēts, apcietināts, ievietots Centrālcietumā. Pēc bijušā iekšlietu ministra un Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītāja apcietināšanas ne tiesa, ne KNAB, ne prokuratūra sabiedrībai pirmo reizi nesniedz vispār nekādu paskaidrojumu, uz kādu apsūdzību pamata ir apcietināts cilvēks. Var būt slēgta lietas izskatīšana, bet nevar būt tā, ka nav zināms pat pants, par kuru cilvēks ir aizturēts. Ja kādu aiztur par spiegošanu, pat tad sabiedrība uzzina, ka aizturētais tiek turēts aizdomās par spiegošanu tādas un tādas valsts labā.
Te personas maskās un pilnīgs klusums no valsts puses. Ja neskaita KNAB preses sekretāra paziņojumu, ka lieta saturot «valsts noslēpumu». Pārējais ir baumas. No «drošiem avotiem» un atsevišķiem medijiem. Protams, televīzijā. Jo sabiedrībai ir jāredz maskas - tās demonstrē «tiesiskumu».
No kura laika KNAB, nevis Drošības policija vai SAB nodarbojas ar «valsts noslēpumu»? Kāds ir Dzintara Jaundžeikara apcietināšanas fons? Kāpēc KNAB?
Tātad portālā pietiek.com tiek publicētas no izmeklēšanas noplūdušās noklausītās sarunas «oligarhu lietā». Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņo, ka prokuratūrā sarunām varējis piekļūt tikai viens cilvēks, dodot skaidru norādi, ka sarunas ir noplūdušas no KNAB. Tagad jautājums - cik cilvēkiem KNAB bija piekļuve slepeni ierakstītām sarunām? Tās nemētājās pīpētavā uz galda. Tām bija piekļuve tikai pašiem lietas izmeklētājiem, tiešajam priekšniekam, KNAB operatīvās darbības vadītājam.
Nepamanīt, ka Dzintara Jaundžeikara aizturēšana notikusi brīdi, kad Ģenerālprokurors pārmet informācijas noplūdi KNAB, ir tikpat neiespējami, kā nepamanīt, ka arī Kārli Miķelsonu savulaik aizturēja tieši tajā pašā dienā, kad Jutu Strīķi gatavojās atlaist no darba. Tas ir tikpat neiespējami, kā nepamanīt, ka KNAB darbībām ir raksturīgas politiskās sekas - līdz pat Saeimas atlaišanai. Vai tā ir sagadīšanās?
Pēc notikušā pēdējā pusgada laikā tiesiskā valstī, kur politiķiem ir arī pašcieņa un drosme, tiktu izveidota īpaši pilnvarota izmeklēšanas komisija. Jo sabiedrība un politiķi vēlētos skaidrību par to, kur sākas un kur beidzas specdienestu ietekme uz politiku, kas ir tiesīgs un kas nav tiesīgs šajā valstī manipulēt ar «valsts noslēpumu».
Tiesiskums ir likuma vara un parlamentārā kontrole pār specdienestiem, notiesājoši spriedumi, nevis vienkārši aresti un sabiedrībai pēc nesaprotamiem kritērijiem nopludinātas informācijas druskas.
