Sabiedrotie pret to ir izturējušies ar izpratni, kā vienotā aliansē klājas, un nav šaubu, ka tā tas paliks arī nākotnē. Latvija tiek reāli sargāta, un tas atkal bija redzams šo otrdien, kad gaisā nācās pacelties NATO lidmašīnām, lai pavadītu pāri Baltijas jūrai aizlidojošos Krievijas stratēģiskos bumbvedējus. Viss jau notiek, kā kādreiz - vēl aukstā kara laikos. Vieni lido un demonstrē savus militāros muskuļus, otri ceļas gaisā un pavada. Un aizsardzības ministrs norāda, ka tas ir politiskais signāls aliansei.
Derētu pievērst uzmanību Arta Pabrika teiktajam, ka draudi Baltijas reģionam esot ļoti zemi, taču vēl vairāk atzinumam, ka drošības nekad nevar būt par daudz un Latvija nedrīkst atstāt bez ievērības savu militāro sagatavošanos. Tas, pirmkārt, ir mūsu pašu, tad tuvāko kaimiņu interesēs. Ne velti Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa nesenajā vizītē tika izteikta paļāvība, ka latvieši savu militāro budžetu centīsies turēt vajadzīgajā līmenī. Gandrīz vai pārsteidzoši, ka ziemeļu kaimiņu aizsardzības budžets ir 1,86% no IKP. Sasparojušies arī lietuvieši, kuru jaunā aizsardzības koncepcija paredz pakāpenisku līdzekļu palielināšanu. Par to padomāts arī jaunajā Latvijas koncepcijā, kas drīzumā tiks iesniegta valdībā. Piecu gadu laikā, ik gadu palielinot aizsardzībai paredzētos līdzekļus par 0,2%, tiktu sasniegts nepieciešamais 2% līmenis.
Arī šajā jomā Latvijai nepieciešama pēctecība darbībā un cerības saistāmas ar premjerministru Valdi Dombrovski, kurš parādījis izpratni par šo ne pārāk populāro (it īpaši krīzes laikā) tematu. Nesenajā drošības jautājumiem veltītajā Rīgas konferencē valdības vadītāja solītais par pakāpenisku finansējuma palielināšanu ekonomiskās situācijas uzlabošanās gadījumā liecina par atbildīgu nostāju, kādu sagaida sabiedrotie. Nav dzirdēts, ka būtu sācies jauns aukstais karš, taču realitāte ir tāda, ka par aizsardzību jādomā.