Izmaiņu pamatā ir ievērojamais dehidratētā spirta (kas nav izmantojams pārtikas produktos) ražošanas apjomu pieaugums, skaidro VID. Šogad saražots par 249 000 dekalitru absolūta alkohola jeb piecas reizes vairāk dehidratētā spirta nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.
Šī gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015. gada datiem, par 3% pieaudzis arī Latvijā ievestā un importētā spirta apjoms - no Krievijas, Slovākijas, Igaunijas un Zviedrijas ievesti 1,09 miljoni dekalitri absolūtā alkohola etilspirta, lielākoties alkoholisko dzērienu ražošanai.
No kopējā 2016. gadā valstī pieejamā etilspirta apjoma - 1,538 miljoniem dekalitru absolūtā alkohola, ko veido krājumi gada sākumā, saražotais, kā arī ievestais apjoms, - 71% izmantots alkoholisko dzērienu ražošanā. Šis apjoms ir par 2% lielāks, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu.
Savukārt 13% etilspirta izvesti no Latvijas, un šis apjoms, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 8%.
Citiem spirta patērētājiem nodotā etilspirta apjoms, salīdzinot ar 2015. gadu, ir samazinājies par 15%, taču tie ir salīdzinoši nelieli apjomi, kas kopējā izlietojumā veido tikai 1%.
Salīdzinot ar 2015. gada deviņiem mēnešiem, šogad Latvijā ir saražots denaturētais spirts - 2016. gada deviņos mēnešos denaturēšanai tika izlietoti 195 000 dekalitru absolūtā alkohola. 2015. gadā denaturētais spirts Latvijā netika ražots.
Vienlaikus septembra beigās salīdzinājumā ar 2016. gada janvāra sākumu par 8% ir samazinājies etilspirta krājumu daudzums.
Latvijā spirta aprite tiek stingri reglamentēta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas paredz arī ierobežotu spirta apritē iesaistīto personu loku. Etilspirta ražošanu šī gada deviņos mēnešos veikuši trīs komersanti, savukārt etilspirtu 2016. gada deviņos mēnešos no citām valstīm ieveduši trīs alkoholisko dzērienu ražotāji.
Teju visa spirta aprite Latvijā notiek atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, tādēļ akcīzes nodokļa ieņēmumus tiešā veidā tā neietekmē.