Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi grozījumus likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, paredzot plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem. Grozījumus izstrādājusi darba grupa, kurā bija pārstāvji no dažām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, taču nebija pārstāvēta neviena no žurnālistu profesionālajām organizācijām, mediju īpašnieki un vadītāji.
Spriņģe uzskata, ka TM vispirms varētu sakārtot tiesu sistēmu un panākt, lai tiesu procesi neilgst desmit gadus, un tikai tad ķerties klāt medijiem un mēģināt kontrolēt to darbību.
Jau patlaban ir gadījumi, kad notiek atklātas tiesas sēdes, bet spriedumu pēc tām žurnālistiem nav iespējas izmantot - visi vārdi ir noslepenoti, skaidroja žurnāliste.
Pēc viņas domām, TM rosinātie grozījumi likumā vēl vairāk ierobežos žurnālistu tiesības, turklāt žurnālistiem nav jāsargā valsts noslēpumi, tā nav preses atbildība. Jau tagad medijiem ir pienākums ievērot nevainīguma prezumpciju, tādēļ Spriņģe neredz vajadzību noteikt jaunus ierobežojumus.
"Mediju pārstāvju neiekļaušana darba grupā ir vērtējama kā cūcība," norādīja Spriņģe, uzsverot, ka mediju vides sakārtošanas nolūkos ilgstoši nav bijis iespējams atvērt likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". Plānotos grozījumus viņa vērtē kā "pārspīlētu privātuma aizskāruma ierobežošanas mēģinājumu".
Pašlaik likums nosaka, ka nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas, bet tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi, paredz pašreizējā likuma redakcija.
Savukārt TM piedāvātie grozījumi paredz noteikt aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. TM arī rosina noteikt, ka nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas.
TM izstrādātajā likumprojektā teikts, ka lietas atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību.
Papildus ar grozījumiem tiek precizēts, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus saskaņā ar tiesvedības procesa norisi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, teikts TM izstrādātajā likumprojektā.
Kā pamatojums šādām izmaiņām minēta Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi cietušo personu privātās dzīves aizsardzībai. Viens no privātās dzīves aizsardzības mehānismiem ir ierobežojumi kriminālprocesa materiālu publiskošanai.
Likumprojektā skaidrots, ka aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim plānots, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai attiecīgas amatpersonas, kā arī personas, kurām amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda likumā paredzētajā kārtībā.
"Krimināllietas materiālu publicēšana masu informācijas līdzekļos var aizskart gan nevainīguma prezumpciju, gan arī privātas dzīves neaizskaramību. Materiālu, tostarp lietā esošo pierādījumu, publicēšana, kamēr notiek kriminālprocess un kriminālprocesā nav stājies spēkā galīgais nolēmums, pārkāpj personu tiesības uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā. Publicējot lietas materiālus sabiedrībā, kamēr notiek lietas izskatīšana tiesā, tiek izteikts viedoklis par personas vainu nozieguma izdarīšanā, kas var subjektīvi iespaidot tiesu, taisot spriedumu," likumprojekta anotācijā pauž TM.
Grozījumi šonedēļ tika skatīti valsts sekretāru sanāksmē.