Pirmās simts dienas darbojoties salīdzinoši klusu, E. Sprūdžs savu piedāvājumu, kas ir daļēja atbilde arī uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlējumu, prezentēs šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kā arī Lielo pilsētu asociācijā. Tukuma novada domes priekšsēdis Juris Šulcs (Tukuma pilsētai un novadam), kurš ir arī Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomē, neredz pamata tā likvidācijai. Pēc E. Sprūdža ieskatiem Rīgas plānošanas reģionā esošais Limbažu novads varētu būt Vidzemē vai Kandava - Kurzemē. J. Šulcs redz maz kopīgā ar Zemgales pašvaldībām un norāda, ka visa novada ekonomiskā attīstība ir saistīta ar Rīgu. Viņaprāt, valdībai vispirms vajadzētu principiāli izšķirties, kuras funkcijas ministrijas ir gatavas deleģēt reģioniem, un tikai tad domāt par attīstības padomes pārveidošanu, kam nebūšot jēgas, ja valdība skaidri neparādīs, kā notiks funkciju decentralizācija. J. Šulcs arī uzskata - ja reģioniem tiek uzticēta lielāka kompetence, tad to vislabāk varētu īstenot vēlētas apriņķa pašvaldības.
«Latvija nav gatava vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām, kur nu vēl deviņām, kas sadrumstalotu valsti,» sacīja E. Sprūdžs. Viņš piedāvā veikt izmaiņas, lai plānošanas reģionu darbībā būtu ieinteresētas lielās pilsētas. Tagad reģionu padomē novadiem ir lielāks svars nekā lielajām pilsētām, kas ir skaitliskā mazākumā. Veidojot Valda Dombrovska otro valdību 2010. gadā, tās deklarācijā pēc Zaļo un Zemnieku savienības jeb Ventspils un Liepājas pilsētu mēru ierosinājuma tika paredzēta plānošanas reģionu likvidācija. Taču Saeima šo valdības piedāvājumu noraidīja. Lielo pilsētu asociācijas padomnieks Māris Kučinskis pirms paredzētās sarunas ar ministru neņemas prognozēt lielo pilsētu vadītāju attieksmi, bet kā pieteikumu diskusijai to vērtē atzinīgi. M. Kučinskis pieļauj Latvijas Pašvaldību savienības pretestību, jo piedāvātais modelis samazinātu novadu ietekmi.
E. Sprūdžs aicina palielināt plānošanas reģionu lomu, kas tagad ir neliela - tā saistīta ar teritorijas attīstības plānošanu un pašvaldību sadarbības koordināciju atsevišķos jautājumos. Ministrs uzskata, ka plānošanas reģioni varētu arī lemt par ES fondu līdzekļu izlietojumu no teritorijas attīstības viedokļa, taču tad ir jāveido lemtspējīgas attīstības padomes, kurās tagad ir pašvaldību vadītāji. Viņaprāt, padomē varētu iekļaut pa diviem pārstāvjiem no novadiem un lielajām pilsētām, lai līdzsvarotu to ietekmi, pa vienam pārstāvim no VARAM, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas. Jautājums esot par Izglītības un zinātnes, kā arī Satiksmes ministrijas pārstāvniecību. Tāpat attīstības padomē varētu būt darba devēju, darba ņēmēju, uzņēmēju, reģionālo augstskolu pārstāvji. Ministrs cer, ka ir iespējams izveidot modeli, lai novadi un lielās pilsētas saredzētu viens otrā sadarbības partneri, nevis draudu un konkurentu. Viņaprāt, reģionu attīstību varētu veicināt nodokļu reforma, lai pašvaldības ieinteresētu veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā, piemēram, paredzot tām uzņēmuma ienākuma nodokļa daļu, kā arī ieviest vietējos nodokļus, ko varētu maksāt investori par iespējām attīstīt biznesu šajā teritorijā.
Valsts prezidents A. Bērziņš pēc sarunām ar partijām aicināja pievērst lielāku uzmanību reģionālai attīstībai, paplašinot pašvaldību kompetenci. No Valsts prezidenta sacītā bija noprotams, ka A. Bērziņš vēlas, lai partijas konceptuāli vienojas, vai Latvijā būs otrā līmeņa pašvaldības un vai esošais administratīvi teritoriālais iedalījums nodrošinās nākamajā ES fondu apgūšanas periodā efektīvu līdzekļu ieguldījumu reģionālajā attīstībā. Premjers Valdis DombrovskisDienai atzina, ka Vienotība neatbalsta vēlētas otrā līmeņa pašvaldības un, viņaprāt, nebūtu arī lietderīgi «dalīt Latviju apakšreģionos priekš ES mērķiem», ko arī neparedzot ES regulas. Taču premjers pieļauj, ka kontekstā ar nākamo finanšu perspektīvu ir iespējams noteikt reģionālās kvotas - vispirms jau Latgalei.