Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, lai gan viens no apsūdzētajiem - Alfrēds Dābols - bija pārsūdzējis AT Krimināllietu tiesu palātas šā gada 5.septembra spriedumu, 3.decembrī Senāts atteicās pārbaudīt tā tiesiskumu, līdz ar to apstrīdētais spriedums stājās likumīgā spēkā.
Ar 5.septembra apelācijas instances tiesas spriedumu, kas tagad jau stājies spēkā, viens no apsūdzētajiem - Inārs Sarkangalvis - atzīts par vainīgu krāpšanas atbalstīšanā un sodīts ar reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem.
Savukārt Dābols, kurš saskaņā ar apsūdzību krāpšanas shēmā bija iesaistījies, par pieciem latiem pārdodot savu pasi, sodīts ar reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem bez mantas konfiskācijas.
Kā ziņots, izskatot šo lietu pirmās instances tiesā, uz apsūdzēto sola sēdās arī kādreizējā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniece Biruta Pleša. Prokuratūras ieskatā, tieši ar viņas starpniecību pie krāpniekiem bija nonākusi informācija no Iedzīvotāju reģistra. Rīgas apgabaltiesa pērn Plešu sodīja ar 40 stundu piespiedu darbu.
Pleša apgabaltiesas spriedumu vēlāk nepārsūdzēja. Apelācijas sūdzības iesniedza tikai Dābols un Sarkangalvja aizstāvis.
Neskaitot Dābolu, Sarkangalvi un Plešu, apsūdzības saistībā ar minēto noziedzīgo nodarījumu tika uzrādītas arī Jānim Ābelem un Anatolijam Volosatovam, taču šie abi vīrieši bija pazuduši, tāpēc viņu lieta tika izdalīta atsevišķā tiesvedībā.
Kā ziņots, bijušais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis par šo vērienīgo krāpšanas gadījumu informēja 2007.gada rudenī. Viņš pastāstīja, ka krāpšana notikusi, zemesgrāmatā iesniedzot viltotus dokumentus. Noziedzīgais nodarījums izdevies, zemesgrāmatas tiesnesei pavirši veicot savu darbu un neiedziļinoties pirkuma līguma saturā, toreiz pieļāva Ķuzis.
2007.gadā tirgus vērtība šim gandrīz piecus hektārus lielajam zemesgabalam bija aptuveni seši miljoni latu, pirkuma līgums zemesgrāmatā tika apstiprināts par 40 000 latu, bet krāpnieku sameklētais pircējs - Ukrainas pilsonis - par šo īpašumu uzreiz bijis gatavs maksāt trīs miljonus latu.
Jau vēstīts, ka 2007.gada 28.augustā policija saņēma informāciju par to, ka ir sākts atsavināšanas process 4,9 hektārus lielam zemesgabalam Rīgā, Kalnciema ielā, un šim procesam varētu būt krimināls raksturs. Policija sāka darbu un atklāja, ka minētais zemesgabals tā faktiskajiem īpašniekiem - diviem Latvijas pilsoņiem, veiksmīgiem uzņēmējiem, - vairs nepieder. Šis zemesgabals bija iegūts mantojumā.
Zemesgrāmatā jau bija noformēti dokumenti, kas apliecināja īpašuma tiesības citai personai - bezpajumtniekam. Krāpnieki par pieciem latiem bija ieguvuši bezpajumtnieka pasi un ļoti kvalitatīvi viltojuši visus nepieciešamos dokumentus, apejot pat notāru. Zemesgrāmatā jau bija noticis juridisks akts jeb darījums - bija noslēgti pirkuma un īpašumtiesību nostiprinājuma līgumi. Tas nozīmē, ka faktiskie īpašnieki ar šo zemesgabalu neko nevar iesākt, īpašuma maiņa var notikt tikai caur tiesu. Ķuzis teica, ka zemesgabalam ir uzlikts arests un jāgaida tiesas lēmums.
Noziedzīgā grupa, kuras dalībnieki strādājuši neatkarīgi cits no cita, bija sameklējusi pircēju - Ukrainas pilsoni. Tā kā pārdot zemi viņam uzreiz nebija iespējams, bija paredzēts, ka to pirks bezpajumtnieks, uz kura vārda tiks izveidota firma, bet minētais zemesgabals tiks reģistrēts kā uzņēmuma kapitāls, bet Ukrainas pilsonis nopirks attiecīgā uzņēmuma kapitāldaļas, tādējādi faktiski kļūstot par zemes īpašnieku, iepriekš skaidroja policija.
Viens likums viena taisnība visiem