Stompaku kauja

steidzīga tēmas maiņa - patiesības etalona Memory pēdējais arguments?

Vai kāds var man paskaidrot ,kāpēc PSRS 2. pasaules karā pazaudēja 26,9 miljoni kritušo un mirušo karavīru, bet vermahts Austrumu frontē - tikai 2,6 miljoni? Tie ir krievu vēsturnieka B.SOKOLOVA savāktie dati un tos nav apstrīdējuši arī paši krievu militāristi.

Un ko tādu jaunu biedrs Memory būtu atklājis par Audriņiem? Tur notikušais ir sen noskaidrots, dokumentēts un publicēts. Par vācu soda ekspedīciju cūkošanos pret civiliedzīvotājiem arī. Bet par vācu cīņām ar bruņotiem partizāniem, kas pieder pie karadarbības, gan gribētos palasīt. Sevišķi par vācu "jēgeriem", kas pret partizāniem lietoja pašu partizānu taktiku un, spriežot pēc skopajām ziņām mūsdienu krievu presē, veiksmīgi. Un es nedomāju, ka krievu autori apmelo savējos! Ir laiks atteikties no padomju stereotipiem, ka vācu kājnieki esot bijuši lempji un tuvcīņās vāji - kāpēc tad pasaules attīstītākās valstis ar šiem vārguļiem cīnījās 4,5 gadus un pirmos 2 gadus bezcerīgi zaudēja?

Biedrs Memory ir no tiem padomju cilvēkiem, kuram visi citādi domājošie ir "vēstures viltotāji"? Un bez argumentiem protams. Kādi padomju cilvēkam argumenti? Un vēl. Kad padomju cilvēkam nav ko teikt, viņš sāk bļaustīties par vācu soda ekspedīcijām. Vai Stompaku kaujas dalībnieki ir tajās piedalījušies? Ja nē, par ko biedrs Memory trako?

Tiem, kas nav lasījuši vai arī kaut kā ir 'nejauši piemirsuši' - tiem iesaku izlasīt Mikalīnas Supes (viņa ir Pētera Supes māsa) atmiņu stāstījumu "Tālīna purvmala sapnī sērst nāk .....". Varbūt kaut ko tomēr sapratīsiet.

Ati, paldies par kārtējo svarīgo iekliegšanos. Tēmā, kas šābrīža problēmu lielummānijā daudziem elitē šķiet mazsvarīga. Preoblēma ir ne tikai Stompakos. Šābrīža elitē vieglāk ir būt sklerotiķiem, jo atcerēties ir sarežģīti, -- tad nu ELITE GLĀBJAS AR VĒSTURISKO NIHILISMU. Tieši objektīvo neskaidrību dēļ un pašu attiecīgo personu subjektīvi vājo zināšanu dēļ i prezidents Bērziņš, i Vienotības Āboltiņa par ērtāku atrod izlikšanos par beigtiem, lai par sarežģītām lietām nerunātu. Strupceļš, protams. Tikko jau šis nihilisms no vienas puses un vēstures pārzināšanas seklums iegāza i Latvijas, i Maskavas krievus un trāpīja ari latviešiem un Latvijai -- ar Kononova tiesām, biogrāfiju, bērēm un dzīvi palikušo problēmu. Kamēr Latvijas valsts tiesāja Kononovu un Krievija un krievu pretojās, gaisā karājamies palika un tika atstāts -- tīši? netīši? -- būtisks fakts: to pašu Mazo Batu dēļ gan ar citu motivāciju -- vairāk par dezertierismu un attiecību sabojāšanu ar vietējiem iedzivotājiem "neizpildītu galveno militāro uzdevumu dēļ" jau 1960.-to gadu sākumā līdz ierindniekam Kononovu jau bija degradējuši tie sarkanarmieši, kuriem ar šo plātīzeri un gļēvuli (arī grūtnieces sadedzinātāju, protams) kopā bija jākaro. Kamēr Kononovs krūmos tupēja, lai kaimiņi neatpazītu, viņa grupa slaktēja un dedzināja sādžiniekus, tikmēr visiem kopā šiem sarkanajiem partizāniem bija pavēlēts laist gaisā hitleriešu dzelzceļa ešelonus, ko šie, protams, neizdarīja -- faktiski nosabotēja. Tieši par to Kononovam iepriekšpiešķirtās militārās pakāpes un visus kaujas apbalvojumus atņēma īstie sarkanarmieši, -- tie, kam WWII laikā kopā ar Kononovu bija jāsit īstie hitlerieši nevis Latgales kaimiņu zemnieki. Šī epizode nebija svarīga LR prokuratūrai, kas izmeklēja lietu, -- tā attiecas vairāk uz morāli, bet šo epizodi palaida garām gan Latvijas latviešu, gan krievu žurnālisti, un tieši šī epizode par smieklīgiem padara Kononova lietas politizētājus Kremļa un Krievijas vēstniecības apkaimē, -- pēc īstajiem sarkanarmieši karotājiem lietā ir iesaistījušies jampampiņi. Ar Stompaku un līdzīgā vēstures epizodēm jampampiņos laužas arī mūsējie un tādēļ vēsturiskais nihgilisms ir valstiski bīstams arī šodien un tuvākajā nākotnē, -- to gan ir apzinājies Ušakovs un viņa domubiedri, tieši tādēļ tie ierosināja 3 gadu moratoriju vēsturei. Atliek vien to saprast un izdarīt secinājumus mums pašiem.