Munkevica, kuram tā būs jāsasauc. Komentēt iespējamo neuzticības izteikšanu viņš nevēlas: "Ja viņiem ir vairākuma atbalsts, tad tas pats par sevi notiek." Politologi šo mēra nomaiņu, tāpat kā pēdējos gados pieredzētās, saista ar dažādu ekonomisko interešu sadursmēm pilsētā un korumpēto vidi. "Redzamā politika tur ir tikai liela aisberga nožēlojams virsējais slānis," uzskata sociologs Aigars Freimanis. Taču politologi arī netic, ka tuvākajā nākotnē kaut kas Jūrmalā varētu uzlaboties.
Amatā 17 mēnešus
Pusotra gada laikā, kopš Jūrmalā saimnieko R.Munkevics, pilsētā realizēti vairāki investīciju projekti - par pieciem miljoniem uzbūvētas tribīnes futbola stadionā Kauguros, uzcelts Majoru pamatskolas sporta komplekss, veikta Bulduru slimnīcas ķirurģijas nodaļas rekonstrukcija, kā arī atjaunotas vairākas ielas. Aptaujātie jūrmalnieki gan atzīst, ka R.Munkevics pārāk īsu laiku pavadījis mēra krēslā, lai konkrēti viņam varētu piedēvēt šos sasniegumus. Lielākā daļa iedzīvotāju viņu drīzāk atceras kā ilggadēju pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas namsaimnieks vadītāju, gan pārmetot viņam slikto namu apsaimniekošanu, gan uzteicot viņa laikā sākto siltummezglu atjaunošanu.
"Munkevics kā menedžeris ir spējīgs cilvēks, viņš to ir pierādījis, bet domē tādi īsti darbi viņam nav bijuši," uzskata Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvis Guntis Grūba. Arī mēra vietnieks Dainis Urbanovičs (LSDSP) uzskata, ka R.Munkevics domi vada ne visai veiksmīgi, kā piemēru minot nespēju izveidot labu komandu un sēžu laikā noturēt deputātu uzmanību. Opozīcijas deputāts Zigurds Starks (TP), kurš pirms divām nedēļām apliecinājis gatavību kļūt par mēru, R.Munkevica nomaiņu pamato ar "negatīvo fonu", ko pilsētā radījuši sāktie kriminālprocesi par viņa darbību, iespējamo kukuļa pieprasīšanu, kā arī aizdomīgi strauji virzīto pašvaldības uzņēmumu privatizāciju. Gan iedzīvotāji, gan politiķi pretenzijas izsaka vēl par sabiedrībā neatbalstīto attīstības plāna grozījumu pieņemšanu attiecībā uz septiņām dabas teritorijām, ko Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pērn rudenī apturēja.
Vajag divas balsis
Lai rosinātu mainīt mēru, opozīcijai nepieciešamas vismaz astoņas balsis (Jūrmalas domē strādā 14 deputātu), bet tai pagaidām ir sešas, ieskaitot vicemēru D.Urbanoviču. Deputāts Ģirts Trencis saka, ka jau atrasti trīs četri cilvēki, kas gatavi pievienoties. Lielas cerības opozīcija liek uz tēvzemiešiem - Juri Griķi un mēra vietnieku Aigaru Tampi, kurš kuluāros tiek minēts arī kā iespējamais R.Munkevica aizstājējs. A.Tampes nostāju gan divu nedēļu laikā uzzināt neizdevās, jo viņš neatbildēja uz telefona zvaniem.
Ja opozīcijas plāns izgāzīsies, to apmierinās visas domes atlaišana, ko varētu ierosināt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Ja to izdarītu martā, mazāk nekā gadu pirms nākamajām vēlēšanām, tad saskaņā ar likumdošanu jaunas vēlēšanas nebūtu jāorganizē, bet to vietā tiktu iecelts valdības administrators. Pēc E.Zalāna preses sekretāres Daces Kārkliņas teiktā, šāda iespēja šobrīd netiek izskatīta. Pirmkārt, procedūra ir ļoti gara (Ministru kabinetam tā jāierosina, bet lēmums jāpieņem Saeimai), otrkārt, jau nākamgad būs pašvaldību vēlēšanas.
Grib dzīvot pārticībā
"Dome ir jāatlaiž!" pārliecināts ir G.Grūba, jo, viņaprāt, tikai tad deputāti sapratīs, kas draud, pieņemot prettiesiskus lēmumus. Arī iedzīvotāji sāktu apzināties, par ko viņi balso. Pretējās domās ir politologs Jānis Ikstens, norādot, ka domes atlaišana neko būtisku nemainīs, jo "ekonomiskās intereses Jūrmalā ir pilnībā sagrāvušas lēmumu pieņemšanas struktūru". Nauda pilsētā apgrozās tik liela, ka politiķiem vieglāk pēc nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas vienkārši pateikt - piedodiet, es kļūdījos -, bet pārējo dzīvi dzīvot pārticībā, piekrīt A.Freimanis.
Jūrmalas mēra amata kandidāti
Zigurds Starks (TP). Opozīcijas deputāts, ievēlēts šajā domes sasaukumā no partijas Jaunais laiks. No partijas izslēgts pirms diviem gadiem, kad nobalsoja par pretrunīgi vērtētajiem pilsētas attīstības plāna grozījumiem. Iestājies Tautas partijā. 1986.gadā beidzis Rīgas politehnisko institūtu, rūpniecības siltumenerģētikas specialitāti, tad arī sācis strādāt a/s Jūras līcis, bijis tās akcionārs. Kopš 2000.gada vairāk nekā divus gadus bijis domes izpilddirektors. Pēc ievēlēšanas līdz pērnā gada sākumam pusotru gada bijis va/s Latvijas dzelzceļš padomes loceklis.
Aigars Tampe (TB/LNNK). Pašreizējais mēra vietnieks, domes deputāts ir kopš 1997.gada, kad arī sācis strādāt pašvaldībā par ēku ekspluatācijas nodaļas vadītāju. Visos trijos sasaukumos ticis ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku. Ieteicis pašreizējo mēru R.Munkevicu Jūrmalas namsaimnieks direktora amatā. 2000.gada nogalē iecelts Lielupes ostas pārvaldes valdē, kur strādājis nedaudz ilgāk par gadu. Privātfirmas Kelta īpašnieks. Augstāko izglītību automātikas un mehānikas specialitātē ieguvis Rīgas politehniskajā institūtā 1981.gadā.
Notiek izmeklēšana
Kriminālprocess. Saskaņā ar Jūrmalas policijas preses sekretāra Zinta Lāča informāciju policija izmeklē lietu saistībā ar R.Munkevica iespējamām nelikumīgām darbībām, novedot pašvaldībai daļēji piederošo SIA Dubultu šķelda (DŠ) līdz bankrotam. Savulaik viņa pārraudzībā esošais pašvaldības uzņēmums Jūrmalas siltums esot pārtraucis iepirkt kurināmo no DŠ, tādējādi radot uzņēmumam problēmas norēķināties ar zviedru kreditoriem. Z.Lācis norāda, ka šīs lietas ietvaros tiek arī izmeklēts, vai nav notikusi iedzīvotāju parakstu viltošana, bez kuriem R.Munkevica savulaik vadītais Jūrmalas namsaimnieks (JN) nevarēja saņemt kredītu vairāk kā trīs miljonu latu apjomā māju siltināšanai. Citā lietā saistībā ar JN par to, kādēļ izrakstītas tāmes par speciālu sāļu attīrošu ierīču uzstādīšanu vairāk nekā 80 tūkstošu latu apjomā, ja šādas ierīces nav uzstādītas, izmeklēšanas process jau ir izbeigts. R.Munkevica darbībās netika saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Pārbaude. No aptuveni desmit pēdējos gados iesniegtajām sūdzībām par pašreizējā mēra R.Munkevica darbībām JN Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) patlaban turpina tikai vienu pārbaudi, kas saistīta ar aizdevuma līgumu un komercķīlas līgumu slēgšanu ar kredītiestādi, ziņo aģentūra LETA. Tāpat KNAB sācis pārbaudi par it kā R.Munkevica vārdā pieprasīto 20 000 latu kukuli, ko viņa uzdevumā SIA Jūrmalas ATU vadītājam Jurim Visockim prasījis kāds cilvēks.
Kā jūs vērtējat Jūrmalas mēra darbu un notiekošo domē?
Aivars Jurševskis:
Munkevics dikti tāds nenopietns liekas. Rodas iespaids, ka viņš pats lēmumus nevar pieņemt. Noteikti, ka kāds viņam dod padomus. No Jūrmalas namsaimnieka viņu izmeta un ielika domē, kur nekādus labos darbus viņš nav izdarījis. Tā tie mēri Jūrmalā mainās. Kādēļ tā notiek? Tāpēc, ka te ar zemēm notiek kāda darbība, jo tās šeit ir ļoti dārgas.
Daina Glaudāne, strādā apdrošināšanā:
Par to, ko Munkevics ir izdarījis Jūrmalā, atsauksmes ir dažādas. Piemēram, man kā iedzīvotājam nav skaidrības par tām Jūrmalas namsaimnieka tāmēm. Kādēļ šis pakalpojums ir par dārgu vai par lētu, bet varbūt tieši otrādi, dome mūs visus dotē un varbūt tiešām mēs esam tai parādā. Pie mēra maiņām, kas ir bijušas nepārtraukti, esmu pieradusi. Tāpat arī premjeri mainās, nekas nav mūžīgs.
Jānis Rozenbergs, pensionārs:
Neko sliktu par viņu es nedomāju. Cilvēks pārslogots ar darbiem. Daudz jau tiek darīts. Mums Kauguros, pieņemsim, ielika jaunu ūdensvadu. Dzirdēju, ka tiek plānota Munkevica nomaiņa. Tās ir kaut kādas intrigas. Arī tas, kas viņam tiek piešūts ar tām naudām, man liekas ir pārspīlēts. Drīz jau būs domes vēlēšanas, viņiem pašiem jātiek galā.
Inta Baumane, muzeja direktore:
Mērs ir diezgan īsu laiku savā amatā, lai varētu raksturot viņa sasniegumus vai gluži otrādi. Ja tagad nāks nākamais, es nezinu, vai viņš paspēs sevi kā apliecināt. Tas, ka domes vadošie sastāvi mainās tik bieži, ir viena no lielākajām nelaimēm Jūrmalas pilsētas domē, tāpēc jau arī grūti novērtēt, cik labi strādāja katrs no mēriem. Pie tā gan pilsētas iedzīvotāji tikai paši sevi var vainot, jo paši savēl tādus deputātus.