Stradiņa slimnīcas vadītājs Šmits: Es nevarētu iztikt ar ministra algu

Kā izdevās sasniegt to, ka 2013.gadā slimnīcai zaudējumu praktiski nav?Galvenais ceļš bija būtiski ierobežot dažādas ikdienas maksas, piemēram, ikdienas piederumiem. Lielākajai daļai šo samazinājumu ilgtspēja gan ir ierobežota. Proti, mēs varam neatjaunot savus krājumus vai to līmeni samazināt, varam neinvestēt medicīnas tehnoloģiju remontās, bet vienā brīdī šie resursi izsīks. Vai var teikt, ka ka Stradiņa slimnīca pērn ir sasniegusi valdības izvirzīto mērķi - strādāt bez zaudējumiem?Tehniski jā, bet pēc būtības nē. Salīdzinot ar autopārvadātājiem, ir rentablie maršruti un nerentablie. Mēs pašlaik apzināti uzņemamies nerentablos maršrutus,jo tie ir nepieciešami. Atšķirība ir tā, ka slimnīcai pasūta pacientu skaitu, tarifus, bet neko nedotē, norādot uz valdības lēmumu par deficīta budžetu. Mūsu atbildība ir saprast, kas rada mīnusus. Tad ir vairākas izvēles - ar konkrētiem skaidrojumiem paaugstināt tarifu vai neslēgt līgumu par kādu programmu, jo mēs nevarēsim paskaidrot Valsts kontrolei, kāpēc mēs apzināti radām zaudējumus. Trešais variants - samazināt aprūpes līmeni. Tas ir jāizvēlas visai sabiedrībai kopā.Jūlija sākumā jūs iestājāties Vienotībā, un jūsu vārds izskanējis arī saistībā ar iespējamo veselības ministra amata kandidatūru. Vai jūs būtu ar mieru uzņemties šo amatu, ja šādu iespēju piedāvātu?Iestāšanās Vienotībā notika kopā ar virkni cilvēku līdz ar _Reformu partijas _kongresa lēmumu. Runājot par veselības ministra posteni, drīz būs pieci mēneši kopš esmu Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Vēl ir gana daudz lietu, kas ir jāizdara, un pašlaik nebūtu atbildīgi visu pamest. Otra nianse - esmu pārnācis no privātas pārvaldes uz publisko, un tas ir karjeras solis, kas man ir aizraujošs.  [..] Trešā lieta ir atalgojums - es nevarētu iztikt ar ministra algu. Esmu atbildīgs arī par citiem cilvēkiem.Iestājoties partijā, cilvēkiem tomēr ir mērķis kaut ko mainīt, un procesu ietekmēšanai nepieciešama noteikta pozīcija. Man kā personībai tas (ministra amats) būtu mega izaicinājums, man pilnīgi noteikti būtu ambīcijas. Bet pašlaik es apzinos realitāti, vispirms ir jāizdara kaut kas šeit, lai to varētu novērtēt. Cilvēku attīstībā ir divi lielākie riski - viens ir nesaskatīt cilvēku potenciālu, 75% gadījumu tas beigās tiek izniekots. Savukārt 25% gadījumu cilvēkus kādā pozīcijā ieliek pārāk ātri un viņi izdeg. Es pats personīgi šobrīd esmu šajos 25% attiecībā uz šo amatu.Ja pašlaik un pēc vēlēšanām par ministru kļūt nepiekristu, tad varbūt pēc nākamajām vēlēšanām?Skatīsimies, kas notiks. Man ir mērķis atbildīgi piedalīties procesā ne tikai caur šo slimnīcu, esmu pieteicies darba grupā, kura veidos veselības programmu Vienotībai.Visu interviju ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Dinu Šmitu lasiet pirmdienas, 14.jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!