KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks arī uzsver, ka labu rezultātu sasniegšanā ir svarīgi saglabāt KNAB funkcijas, nevis pieturēties pie biroja sadalīšanas.
Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputāti kopā ar Streļčenoku un biedrību Delna un Providus pārstāvjiem diskutēja par organizācijas Transparency International pērnā gada nogalē publiskoto korupcijas uztveres indeksu. Saskaņā ar ikgadējo korupcijas uztveres indeksu situācija Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz uzlabojusies. Ja pērn ar 49 no 100 iespējamiem indeksa punktiem Latvija 177 valstu rangā ierindojās 54.vietā, tad šogad Latvija ar 53 punktiem dala 49.vietu ar Kostariku un Ruandu.
KNAB jau iepriekš norādījis, ka indekss raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī. Indeksa noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ tikai pēc valstu vietas indeksa sarakstā nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā.
Lai uzlabotu korupcijas uztveri valstī, ir jāstrādā pie divām lietām. Pirmkārt, ziņotāju aizsardzība, otrkārt, tiesas sistēma un sabiedrības izglītošana.
KNAB programmā atrunāti pasākumi, kas jādara, lai virzītos uz augstākiem rādītājiem. Sabiedrība paliek neiecietīgāka pret korupcijas gadījumiem. Korupcija ir traucēklis ekonomikai un sabiedrībai kopumā.
Delnas direktors Gundars Jankovs pauda uzskatu, ka rādītāju uzlabošanā uzsvars ir jāliek uz sabiedrības izglītošanu, proti, cilvēkiem izskaidrot, kā korupcija ietekmē indivīda dzīvi. Otrkārt nepieciešams izstrādāt korupcijas ziņotāju aizsardzību, jo šobrīd valsts pārvaldē ir ļoti daudz amatpersonu, kuras tikai noskatās uz aizdomīgiem gadījumiem. "Nekas netiek darīts, jo tās baidās par sevi, savu ģimeni un karjeru," uzsvēra Jankovs.
Ne mazāk svarīga ir tiesu sistēmas uzlabošana, jo prakse liecina, ka lielajās korupcijas lietās tiesvedība ir ilgstoša, kas savukārt sabiedrībā un korumpantos rada nesodāmības sajūtu.
Providus pētnieks Valts Kalniņš arī piekrīt nepieciešamībai pēc tiesu darba uzlabošanas korupcijas lietu iztiesāšanā. Viņš gan pauž cerību, ka korupcijas uztveres rādītāji uzlabosies, ieviešot pasākumus, kas minēti KNAB darbības stratēģijā 2014.-2016.gadam.
Ne mazāk svarīgi ir politiskās vadības apņemšanās cīnīties pret korupciju. Nozīmīgi, lai uzstādījums mazināt korupciju būtu svarīgs arī pēc vēlēšanām un jaunā valdība spertu redzamus politiskus soļus, piemēram, Saeima varētu izstrādāt atbilstošus un kvalitatīvus likumprojektus, norādīja Kalniņš.
KNAB priekšnieks Streļčenoks arī piekrita, ka svarīga ir amatpersonu izglītošana, sociālo kampaņu rīkošana un ziņotāju aizsardzība. Tāpat nepieciešams veikt regulāru analīzi par korupcijas riskiem, lai noskaidrotu jomu, kurā korupcijas apkarotājiem jāpievērš vislielākā uzmanība.
Viņš uzsvēra iestāžu vadības lomu korupcijas apkarošanā. To apliecina Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde, kura vienīgā no visām policijas pārvaldēm spējusi stimulēt likumsargus un aktīvi apkarot kukuļdošanu policistiem.
KNAB šefs norādīja, ka korupcijas novēršanai un apkarošanai jābūt mērķtiecīgai. Ja apkarošanas un novēršanas funkcijas tiks sadalītas pa vairākām iestādēm, rezultāti izpaliks un KNAB nebūs iespējams mērķtiecīgi cīnīties ar korupciju. "Kā es bieži vien salīdzinu - pa sienu iesist ar delnu vai kulaku, lai visi pirksti - jomas - ir kopā. Tādā veidā sienu ir iespējams izlauzt. Tas ir modelis, pie kā es pieturos, jo parādās arvien vairāk informācijas par iespējamu biroja sadalīšanu. Tomēr tas ir attaisnojies, ka no 2002.gada ir centralizēta korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcija," uzsvēra Streļčenoks.
Korupcijas novēršanā svarīga ir ne tikai amatpersonu, bet arī jauniešu izglītošana. KNAB regulāri rīko konkursus skolēniem par korupcijas jautājumiem, taču ar to ir par maz. Birojs par nepieciešamību skaidrot jauniešiem korupcijas negatīvo nozīmi ir sagatavojis metodiskos materiālus Izglītības un zinātnes ministrijai. Ja tuvākā mēneša laikā birojs no ministrijas nesagaidīs saskaņošanu, tad KNAB pats nāks klajā ar iniciatīvu, lai skolēniem atsevišķos priekšmetos tiktu veltīts brīdis jautājumiem par korupciju.
Streļčenoks arī cer, ka Saeima saņemsies un pieņems šobrīd komisijās iestrēgušos apjomīgos grozījumus Interešu konflikta likumā.