Studentiem iebildumi pret Ķīļa rosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli

Pēc būtības pakalpojumus, kuru mērķis vai būtisks blakusefekts ir strādājošo (nodokļu maksātāju) darba efektivitātes un ilguma (darba mūža) palielināšana (izglītība un medicīna) varētu jau gan segt no valsts budžeta - galu galā, ja tie ir pienācīgi jēdzīgi sakārtoti, no tiem ir atdeve, tomēr galvenais ir nevis tas, vai kāds no šiem pakalpojumiem ir "bezmaksas", bet gan tā reālā pieejamība. Ja attiecīgais kredīts ir pieejams visiem un ja studiju maksas apjoms ir pietiekami samērīgs, lai, iegūstot attiecīgo izglītību, to varētu diezgan nesāpīgi samaksāt, tad tas, vai izglītība ir "maksas" vai "bezmaksas" ir diezgan nesvarīgi. === Šāda modeļa pozitīvā puse ir tāda, ka pēc kāda laika izglītībai būs pieejams lielāks līdzekļu daudzums (sākumā tas pats budžets aizies aizdevumos, bet pēc laika lielākā to daļa tiks pakāpeniski atmaksāta).

Par iešanu karot , vēl piemaksās, par "kārtības" nodrošinšanu uz vietas un skrūvīšu "audzināšanu" ne tik spoži toties dzēsīs māc . parādu...

Cik ir noverots,tad macās un iznāk labi speciālisti tieši budžetniekos,ko tur nevar nemacities,citadi maciba bus jamaksā.Cik noveroju medicinā,ari budzetnieki ir zinošāki speciālisti,bet nopirktie diploma ipasnieki luk nav spejigi normali ārstet,tapec aiziet administrativaja darba,vai kur tipa augstak.Pie specialista ar pirktajiem diplomiem iet riskanti,jo vini maksaja jā ,par mācībam,tikai,kuram ir zinašanas...nav motivacijas jo diploms bus ta vai ta,galvenais nesajaukt sirdi ar nieri!

kā ta - medicīna izņēmums. Un tā turpinot, ātri nonāksiet pie izņēmumiem desmitos specialitāšu. Iedziļinieties vien Ķīļa "reformu" dažādos aspektos un ātri vien sapratīsiet, ka tas ir murgs un idiotisms, nekas vairāk.

Visi tagad kritizē Latvijas augstskolas, neesot kvalitatīvas. Man šķiet, ka problēma ir nevis augstskolās, bet studentos, kas gaida, ka viņi atnāks uz universitāti un tur kā skolā viņus pie rociņas izvadās, mājasdarbus pārbaudīs, pie tāfeles izsauks un atzīmi ieliks. Universitāte ir mācību iestāde pieaugušiem cilvēkiem un no turienes katrs paņem tik, cik vēlas. Jā, daži pasniedzēji arī man likās tizli, bet kaut kādu virzienu savā priekšmetā var parādīt arī tizlākais pasniedzējs, un tas, cik daudz katrs students apgūs, ir atkarīgs tikai no viņa paša. Es LU saņēmu ļoti labu izglītību divās specialitātēs, jo nevaimanāju par pasniedzējiem, bet gan sēdēju bibliotētkas no gaismiņas līdz tumsiņai, lasīju, mācījos, raku! Ja kāds universitātē grib laist muļķi, nu lai to dara, bet tā jau nav izglitības kvalitātes vaina. Man ir bijusi iespēja parunāt ar cilvēkiem, kas ir beiguši manu studiju programmu, bet Francijā. Nu, viņi nezin diezgan elementāras lietas, ko mums māca pirmajā kursā. Tas drīzāk liecina LU par labu, nevis sliktu.

Un ko? Vai tad studējot Latvijā jāēd nav un var dzīvot teltī? Tās izmaksas jau paliek. Ja plus dzīvošanai vēl būs jāmaksā par studijām, nu nezinu, ko tad darīt. Man, kamēr studēju, ēst deva mamma un dzīvoju Rīgā, tāpēc ar Dievu uz pusēm kaut kā nomocīju tās studijas, kas bija bez maksas. Ja man būtu vēl arī jāmaksā, tad nebūtu izstudējusi, un LR tagad trūktu viens speciālists savā nozarē.

Par Vāciju Tev īsti nebūs taisnība. Pat tajās valsts (federālo zemju) augstskolās, kur studijas ir par maksu (5 zemes no 16), studiju nav augstāka par LV studiju maksu (liekas, ka ir pat zemāka), ir ~ 500 EUR semestrī.

Intelligent L ir Economist grupas žurnāls paredzēts neoliberālisma ideju propogandēšanai. To uzskatīt par autoratīvu avotu, kurš atspoguļo augstākās izglītības problēmas var tikai viens ZRP ministra kandidāts. Ja gribas ar kaut sākt, piemēram kaut ko palasīt, tad labāk bez maksas - pēdējos Eiropas dokumentus un tur var iegūt kaut cik objektīvu ainu. http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/index_en.php Starp citu lērums vai nelērums nav rādītājs, ja gribam kaut ko līdzīgu konkurētspējīgai valstij - 2020 gadā 40% populācijas ir jābūt ar augstāko izglītību, ja turpinam ar pašreizējo studentu un augstskolu skaitu (kas dažām labam liekas par daudz) tad sasniedzam labi ja 35%. Tad nu lūk arī atbilde, kāpēc mēs joprojām nespējam būt konkurētspējīgi.