Diena jau rakstījusi, ka Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) studentu asociācija paziņojusi par izstāšanos no LSA, norādot, ka LSA E.Ratnieka vadībā nav pārstāvējusi to studentu intereses, kuri par savu izglītību maksā un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa reformu piedāvājumā iegūtu izdevīgus kreditēšanas nosacījumus.
RJA studentu asociācijas izplatītājā paziņojumā aicināts visu augstskolu studentus aktīvi iesaistīties savu pašpārvalžu darbībā un noskaidrot, ko viņu pārstāvji LSA līdz šim paveikuši un kā tikušas aizstāvētas viņu intereses.
Ceļš, kādā LSA tiek pieņemti lēmumi, ir demokrātisks, uzskata Latvijas Universitātes Studentu padomes (LUSP) priekšsēdētāja Inguna Zariņa - ja domes sēdēs rodas kādi konflikti, tiek balsots un lēmumi pieņemti ar balsu vairākumu. Viņa gan atzīst, ka bieži vien neapmierināti ir privāto augstskolu pārstāvji, kuriem šķiet, ka viņu viedoklis studentu apvienībā netiek ņemts vērā. "Tai pat laikā sakarā ar privātajām augstskolām īsti nav ko pārstāvēt, jo lielākā daļa jautājumu, kas tiek skatīti Saeimā un valdībā, skar tieši valsts augstskolas."
Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studējošo pašpārvaldes vadītājs Jānis Vētra norāda, ka RSU domnieki veiksmīgi iesaistās visās darba grupās, apmeklē domes sēdes, šādi veidojot kopējo LSA pozīciju. Tiesa gan J.Vētra novērojis, ka ne vienmēr izprotama ir forma, kādā LSA īsteno lietas, par kurām studenti vienojušies Domes sēdēs - pārāk daudz tiek iziets uz konfliktiem vai principiālu nostāšanos pret piedāvātajām reformām.
Līdzīgs viedoklis pausts arī RJA studentu asociācijas izplatītājā paziņojumā, norādot, ka pēdējos divarpus gados, kopš par LSA prezidentu kļuvis E.Ratnieks, apvienība ir kļuvusi par pilna laika ministra kritiķu domubiedru grupu. "Ratniekam nav pastāvīgu pozīciju, un viņš savu viedokli ieņem, to pretstatot izglītības ministra teiktajam."
Ekonomikas un kultūras augstskolas Studentu pašpārvaldes vadītājs Gatis Dzērve-Tāluts uzskata, ka E.Ratnieks ir "ļoti dziļi iegājis politikā" un studentu apvienību pārvērtis teju par politisku spēku: "Vajadzētu būt neitrālākam cilvēkam, kas visu to apvienību vairāk uz studentiem vērstu un vairāk domātu par tādām lietām, kas studentus interesē un mazāk par politiskām lietām."
Pats E.Ratnieks pārmetumus noraida, sakot, ka viņa uzstādījums nekad nav bijusi destruktīva rīcība vai apzināta konflikta radīšana. "Mēs esam iesnieguši normālā ceļā visus priekšlikumus, arī par šiem akreditācijas noteikumiem. Noteikumus mēs skatījām saskaņošanas komisijā un saskaņošanas komisijā neko negribēja mainīt. Tā kā es nezinu, kādu konfliktu es varētu ienest," pauž E.Ratnieks. LSA prezidents noraida arī pārmetumus par apvienības pārvēršanu par politisku spēku, uzsverot, ka viņam nav nekādas politiskās piederības un viņš nav nevienas politiskās partijas biedrs.
Apmierināta ar LSA un E.Ratnieka darbu ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Studentu pašpārvaldes vadītāja Signija Dziļuma, kura portālam Diena.lv atzīst: "Mūsu viedoklis, ja ne simtsprocentīgi, tad diezgan lielā mērā sakrīt ar Ratnieka kungu." Viņa norāda, ka šobrīd ir lieki strīdēties un šķelties, jo kopējais mērķis ir izglītības kvalitātes celšana. Tiesa gan viņa aizstāv budžeta vietu saglabāšanu, kas ir pretrunā ar R.Ķīļa piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas modeli.