Savus atbalsta lēmumus šai iecerei jau ir pieņēmušas Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastu padomes. Pēc šīs iedzīvotāju sapulces biedrība Etniskās kultūras centrs «Suiti» var oficiāli sākt darbu, lai sagatavotu pieteikumu UNESCO. Tajā jābūt pamatojuma dokumentam un suitu kultūrtelpas glābšanas tuvāko piecu gadu plāna izstrādei, tiek domāts par suitu kultūrtelpas prezentācijas filmas izveidi. Visa šī procesa koordinēšanai biedrība ir izveidojusi desmit cilvēku ekspertu grupu, kurā ietilpst gan labi pazīstami folkloras un etnogrāfijas akadēmiskie mācībspēki, gan praktiķi, gan pārstāvji no suitu etnogrāfiskajiem ansambļiem, katoļu baznīcas un televīzijas. Ekspertu grupā darbosies arī daži Latvijā labi pazīstami suiti.
Suitu kultūrtelpa, kuras robežās gandrīz četru gadsimtu laikā mijiedarbojoties latviešu (kuršu), lībiešu, poļu un vācu kultūrām ir izveidojusies sava unikāla kultūrvide un identitāte, varēs godam pārstāvēt Latviju starptautiskā līmenī, vēsta G.Rozentāls. «Mēs arī ticam, ka atrašanās UNESCO neatliekamās saglabāšanas sarakstā mums palīdzēs pārvarēt to kaitējumu, kuru suitu kultūrtelpai nodarīja padomju režīma novienādošanas un kolektivizācijas politika. Tāpat mēs uzskatām, ka šis statuss palīdzēs atgriezt dzīvajā apritē tos suitu kultūras elementus, kuri ir vai nu uz izzušanas robežas, vai arī ir izzuduši no ikdienas dzīves nesenā pagātnē, taču viegli restaurējami no rakstiskiem avotiem,» teikts izplatītajā paziņojumā.
Suitu vēsture aizsākās 1623.gadā, kad Alsungas novada īpašnieks Johans Ulrihs fon Šverins, atrodoties Polijas karaļa karadienestā, sev par līgavu izraudzījās polieti Barbaru Konarsku. Johans Ulrihs pirms kāzām pārgāja katoļticībā un vēlāk lika to darīt arī sava novada zemniekiem. Gadsimtu gaitā reliģiskās atšķirības starp katoļticīgajiem suitiem un apkārtējiem luterāņiem kļuva par iemeslu tam, ka suitu novada iedzīvotāji pašizolējās no kaimiņiem un radīja īpašu vidi, kurā saglabājās ļoti bagāta latviešu tradicionālā kultūra, sākot ar dziesmām, dejām, ticējumiem, tradīcijām, paražām un savu īpatnējo suitu dialektu un tautas tērpu nēsāšanu. No visa latviešu tautas dziesmu krājuma 52 tūkstoši ir nākuši tieši no Suitu novada.
Biedrība Etniskās kultūras centrs «Suiti» darbojas kopš 2001.gada. Tās dibinātāji ir Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastu padomes, kā arī virkne privātpersonu. Kopš 2007.gada oktobra biedrība ir sākusi darbu, lai atbilstoši UNESCO konvencijai «Par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu» IV daļas 17.pantam rosinātu suitu kultūrtelpas izvirzīšanu UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.