Sākotnēji bija iecerēts, ka viņa pienākumus pildīs no septembra, taču Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis septembra beigās parakstīja rīkojumu par Šulcas iecelšanu amatā no 1.oktobra, taču arī tad viņa nesāka darbu, pārceļot to uz 1.novembri.
Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka Šulca atlūgumu uzrakstījusi, jo nav bijusi apmierināta ar sekretariāta struktūru, proti, tā pakļautību ārlietu ministram. Šulca esot vēlējusies iestādei atsevišķu statusu.
Rīkojums par viņas iecelšanu amatā atcelts trešdien.
Šulca ar aģentūru BNS atteicās runāt.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Saeimas Eiropas un Ārlietu komisijas deputātiem šonedēļ pauda neapmierinātību ar sekretariāta darbību. Viņš arī rosinās valdībā diskusiju par atbilstošāko sekretariāta darba organizācijas formu, jo, pēc Rinkēviča domām, to "nevar paslēpt zem ministrijas". Sekretariātam ir jābūt atsevišķai iestādei ar skaidru atbildību un tiesībām, uzskata ministrs.
Ja sekretariāts būs atsevišķa iestāde, uz tās vadītāja amatu, visticamāk, tiks rīkots konkurss, aģentūrai BNS pieļāva amatpersona Ārlietu ministrijā.
Šulca līdz augusta beigām bija Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, viņa bijusi arī vēstniece Čehijā un Horvātijā, kā arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece. Viņai ir diplomātes rangs.
Latvijas prezidentūras sagatavošanai Eiropas Savienībā 2011.gada budžetā paredzēti 43 tūkstoši latu ‒ tie atvēlēti prezidentūras sekretariāta izveidei. Saskaņā ar valdības apstiprināto plānu sekretariāts bija jāizveido līdz 2011.gada septembrim, un tā uzdevums būs nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sagatavošanos prezidentūrai ES. Plānots, ka šogad tajā darbosies trīs cilvēki, 2012.gadā ‒ 10 cilvēki, 2013.gada otrajā pusē ‒ 15 līdz 20 cilvēku.
Latvija sāks prezidentūru 2015.gada 1.janvārī, to pārņemot no Itālijas un jūlijā nododot tālāk Luksemburgai.
borcinsh