Ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), gan vizuāli novērtējot peldvietu, īpašu uzmanību pievēršot ūdens krāsaai,·virsmas aktīvajām vielām (noturīgas putas),·peldošiem un citiem atkritumiem ūdenī, ·naftas produktiem, kā arī·fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanai – ''ūdens ziedēšana''.
Kā Dienu informēja SVA pārstāve Elīna Sprūde-Nesenberga, peldoties piesārņotā un sliktas kvalitātes ūdenī pastāv risks iegūt veselības problēmas, kas lielākoties izpaužas kā kuņģa - zarnu darbības traucējumi. Visbiežāk mikroorganismi organismā nonāk nejauši, norijot ar infekcijas slimību izraisītājiem piesārņotu ūdeni. Tomēr infekciju var izsaukt arī šo mikroorganismu nokļūšana acīs, degunā, ausīs, kā arī saskrāpējumos un iegriezumos. Vislielākais risks saslimt pēc peldēšanās piesārņotā ūdenī ir bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.
SVA speciālisti atgādina: dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitāti vēlams atturēties no peldēšanās vai izvairīties no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas.
Šī ir ceturtā peldsezona, kopš SVA speciālisti veic peldūdens pārbaudes ne tikai jūras, bet arī iecienītākajās ezeru un upju peldvietās, peldūdens kvalitāti pārbaudot 276 peldvietās. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā – www.sva.gov.lv .