"Šī gada lielākais notikums nozarē noteikti ir bezlimita pieslēgumi, ko ieviesa Latvijas Mobilais telefons (LMT) un kam pēc tam sekoja arī konkurenti," raksta LMT prezidents Juris Binde. Viņš uzsver, ka bezlimita tarifus ievadīja LMT piedāvājums Brīvība (neierobežoti zvani uz visiem tīkliem un īsziņas par 6,99 latiem mēnesī).
Tam arī piekrīt Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, kurš komentārā Nozare.lv raksta: "Gada būtiskākais pavērsiens telekomunikāciju jomā ir bijis visa mobilo sakaru tirgus pāriešana uz bezlimita tarifu plāniem. Bezlimita piedāvājumi ir noņēmuši psiholoģisko barjeru, un cilvēki ievērojami vairāk patērē mobilos sakarus - gan biežāk veic zvanus un ilgāk sarunājas, gan vairāk sūta īsziņas."
Brīvības parādīšanos pavadīja skandāls par it kā nelūgtu, iespējams, ar automātiskiem paņēmieniem sūtītu, vairāku simtu tūkstošu jauno LMT tarifu slavinošu īsziņu sūtīšanu konkurentu abonentiem, tostarp "Bite Latvija" vadītājam Fredam Renčakam un viņa dzīvesbiedrei.
Uz to arī atsaucās Vancovičs, komentējot, ka "šī gada lielākā vilšanās telekomunikāciju nozarē ir LMT vienveidīgais spams vairāk nekā 220 000 Tele2 un Bites klientu, ko pašlaik skata Valsts datu inspekcija (VDI)".
Pašam Tele2 gada notikums "ir sakaru tīkla modernizācija. Šogad Tele2 ir veiksmīgi iesācis un nākamgad pabeigs vienu no lielākajiem investīciju projektiem Latvijas mobilo sakaru vēsturē, kā rezultātā Tele2 būs modernākais sakaru tīkls valstī", skaidro Vancovičs.
Savukārt jau ziņots, ka Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis uzskata, ka bezlimita jeb teju nenotērējamu zvanu minūšu skaitu pirmais jau 2009.gadā piedāvājis Tele2 ar tarifu plānu Meteorīts, kas iekļāva 1500 minūtes zvanu Tele2 tīklā un 500 minūtes zvanu laika uz citiem Latvijas tīkliem par deviņiem latiem mēnesī.
Arī Bite Latvija ieviesa savu bezlimita piedāvājumu par 5,55 latiem mēnesī, taču norādot, ka retais nozvana vairāk par 350 minūtēm mēnesī un tādēļ tirgū joprojām valdot neskaidrība.
"Runājot par nozari, situācija tajā paliek sliktāka, nevis labāka. Jā, dažos gadījumos cenas tiek samazinātas, bet ne tik nozīmīgi, kā kāds varētu domāt. Ieskatoties mazliet dziļāk, var pamanīt, ka šodien tirgū tiek izmantoti neskaitāmi triki, kuru dēļ klienti zaudē ticību mobilajai un telekomunikāciju nozarei," gadā notikušo komentēja Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne.
Arī bezvadu interneta piekļuves tirgū iezīmējas konkurence dažādu tehnoloģiju starpā. Fiksētā tīkla operators Lattelecom akcentē sava optiskā interneta tīkla priekšrocības, norādot, ka tā abonentu skaits 2012.gada beigās pārsniedza 100 000, bet vienlaikus arī uzsver paveikto, attīstot bezvadu interneta piekļuves punktus.
"Lai arī attīstās mobilā interneta tehnoloģijas, tās turpinās konkurēt ar fiksētā interneta pieslēgumiem, kas nodrošina daudz ātrāku un stabilāku interneta pieslēgumu," raksta Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Tomēr Gulbis steidz norādīt, ka "2012.gada laikā Lattelecom ir izbūvējis plašu bezvadu interneta - Wi-Fi - tīklu visā Latvijā - 73 pilsētās un apdzīvotās vietās kopumā ir vairāk nekā 3300 pieslēguma punktu, kur pieejams ātrs un stabils internets. Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī un Rēzeknē katrā pilsētā ir vairāk nekā 100 pieslēgumu punktu. Liepājā 145, savukārt Rīgā - nedaudz vairāk kā 1250 Wi-Fi punktu".
Kā zināms, cilvēkiem, kas lieto viedtelefonus un planšetdatorus ar WiFi aprīkojumu, var būt izdevīgāk lietot WiFi piekļuves punktus, īpaši, ja tie ir kāda Lattelecom mājas komplekta abonenti, kas piedāvā bezmaksas WiFi piekļuvi Lattelecom ierīkotājos punktos.
Sava veida konkurents Lattelecom ir Triatel ierīkotais CDMA standarta bezvadu interneta tīkls, kas lietojams par fiksētu abonēšanas cenu.
Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa norāda, ka 2012.gada galvenais notikums nozarē, viņaprāt, ir bijis "Triatel" modernizācija, kas turpināsies līdz nākamā gada sākumam un šobrīd ir par 70% pabeigta.
"Uzņēmums pirmais pasaulē izmanto šobrīd jaunāko un modernāko CDMA datu pārraides tehnoloģiju - EVDO Rev B2 - tīkla attīstībai. Investīcijas pārsniedz 4 miljonus ASV dolāru (2,2 miljonus latu), ko plānots atgūt, un tas pēc modernizācijas klientiem nodrošinās vēl plašāku tīkla pārklājumu un desmit reizes ātrāku bezvadu datu pārraidi nekā šobrīd: interneta ātrums lejupielādei sasniegs 24,5 megabitus sekundē (Mbps) esošo 3,1 Mbps vietā un augšuplādei - 9 Mbps, šobrīd 1,8 Mbps."
Savukārt mobilo sakaru operatori LMT un Tele2 abi norāda uz ātrumiem līdz pat 42 Mbps lejupielādei savos trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru tīklos un līdz 100 Mbps LMT ceturtās paaudzes (4G) pārklājuma zonās, kas izbūvētas Jūrmalā, Rīgā un Rīgas apkaimē, bet vasarā zona tika atklāta Liepājā.
Binde komentē, ka "šogad jūtami pieauga LMT tīklā lietoto viedtālruņu skaits un pārraidīto datu apjoms. Gudrās sakaru ierīces lieto jau vairāk nekā 190 000 LMT klientu, kamēr gada sākumā to lietotāju skaits bija tikai 137 000".
Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis par vienu no organizācijas svarīgiem darbiem 2012.gadā nosauc "darbu pie konkurencē balstīta modeļa ieviešanas virszemes ciparu TV apraidē no 2014. gada". Lelis bieži apmeklēja Saeimas komisiju sēdes, kur šo jautājumu apsprieda. Tas liecināja, ka televīzijas programmu paketēšana, ko veic vairāki elektronisko sakaru komersanti, ir arī aktuāls jautājums nozarei.
Gada beigās Saeima gan otrā balsojumā nobalsoja par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) grozījumiem, kas paredz rīkot konkursu uz tikai vienu virszemes maksas apraides licenci.
Par televīzijas un klasisko sakaru konverģenci arī liecina Bindes rakstītais, ka "šī vasara bija bagāta ar sporta notikumiem - Eiropas futbola čempionāts, olimpiskās spēles Londonā -, un jau pirms abiem forumiem veiktās LMT "Tehnoloģiju tendenču aptaujas" dati mūs mazliet pārsteidza. Trešā daļa respondentu teica, ka vēlētos šos pasākumus skatīties mobilajās ierīcēs". Kā norāda Binde, šīs prognozes piepildījās, jo "olimpisko spēļu laikā LMT mobilās televīzijas skatītāju skaits pieauga 17 reizes, salīdzinot ar gada vidējo rādītāju".
Kā konstatēja Nozare.lv, nozares pārstāvji savos komentāros par gada notikumiem nepieminēja Lattelecom un LMT privatizāciju, par ko sasaukta kārtējā valdības darba grupa. Tāpat izpalika gada sākumā notikusī 2,5 -2,69 gigahercu (GHz) diapazona frekvenču izsole, kur iegūtās frekvences varēs izmantot tikai no 2014.gada. Par to jau nozares vadītāji izteicās pērn pirms gadu mijas un izsoles janvāra sākumā.
Gads arī pagāja bez lielākām Latvijas sakaru sistēmu avārijām. Gada beigās uz aptuveni 45 minūtēm daļā Rīgas pārstāja strādāt Lattelecom optiskais internets, izskanot trauksmei īso vēstījumu sociālajā tīklā Twitter. Tas liecināja, ka daļa Lattelecom optikas tīkla klientu ir arī kāda no mobilā interneta pakalpojumiem lietotāji un pārstāv "multi-pieslēgto" iedzīvotāju slāni.