Uzņēmēja un biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna atzīmē: "Izvērtējot iedzīvotāju atbildes uz jautājumu, ko viņi darītu, ja tiktu pie lielas naudas summas, skaidri redzams, ka lielākā daļa aptaujāto to notērētu. Tas liecina, ka vairāk vēlamies dzīvot šodienai, kas, protams, ir labi, jo stiprinām ģimenes vērtības un kopā atpūšamies pēc smagā darba cēliena. Taču būtu jādomā arī par uzkrājumu veidošanu. Ar šo es domāju uzkrājumus ne tikai bankā, bet gan nākotnei – bērniem, pašiem papildu pensijai u.c."
Tikmēr, lūgti novērtēt uzņēmējdarbības vidi Latvijā, vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto to atzina par nelabvēlīgu. Tostarp 15% aptaujāto uzskata, ka tā ir ļoti nelabvēlīga. Savukārt 23% aptaujāto atzīmēja, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā ir labvēlīga. Tiesa, jāpiebilst, ka salīdzinoši lielai daļai aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā (22%).
Komentējot šos datus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: "Tam, ka 55% aptaujāto uzņēmējdarbības vidi vērtējuši kā negatīvu, ir vairāki iemesli, kas tieši sasaucas ar valsts kopējo attīstību. Pirmkārt, nodokļu politika ir pilnīgi neparedzama, jo katru gadu budžeta izstrādes laikā "cipari” mainās neparedzamā progresijā, kā arī ierēdniecība meklē arvien jaunus "upurus”, no kuriem paņemt vairāk. Protams, ka pirmie ir uzņēmēji, bet tikai pēc tam liekie izdevumi tiek meklēti ministrijās un iestādēs. Tas dod ļoti negatīvus signālus biznesa videi, jo nepastāvība, lēmumu nepildīšana un nevēlēšanās dzirdēt realitāti ir īpašības, kas raksturo amatpersonu rīcību.”
SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis papildina: "Šie rezultāti ir spēcīgs signāls un atgādinājums, ka svarīgi ir strādāt pie kompleksas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kas ietver prognozējamu, ilgtermiņa un veselīgu nodokļu politiku, administratīvā sloga mazināšanu, kā arī sistemātisku un kompetentu uzraugošo iestāžu darbību. Būtiski, ieviešot jaunus kontroles mehānismus vai veicot izmaiņas nodokļu politikā, vērtēt to ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, nevis tikai pētot šauru jomu."
Vaicāti, vai paši kādreiz ir domājuši sākt savu uzņēmējdarbību, mazāk nekā puse aptaujāto atbildējuši noraidoši (44%). Tajā pašā laikā 38% aptaujāto atzīst, ka ir domājuši par uzņēmuma dibināšanu, tomēr līdz šim nav to izdarījuši. Tikmēr 14% aptaujāto jau vada savu biznesu vai patlaban aktīvi strādā pie uzņēmuma dibināšanas un savu ideju tālākas virzības.
Līdzīgs jautājums aptaujātajiem tika uzdots arī 2012.gadā. Šogad iedzīvotāji biežāk nekā pirms trīs gadiem norādījuši, ka ir domājuši par uzņēmuma dibināšanu, bet vēl to nav izdarījuši (2015.gads: 38%; 2012.gads: 28%) vai arī jau vada savu biznesu, vai patlaban aktīvi strādā pie uzņēmuma dibināšanas (2015.gads: 14%; 2009.gads: 9%).