Kā ziņots, tiesai nolēmumu šajā administratīvā pārkāpuma lietā vajadzēja paziņot jau 20.novembrī, tomēr tiesa lēma par tās atkārtotu izskatīšanu ar procesa dalībnieku klātbūtni. Kaņepes Kultūras centra pārstāvis advokāts Benno Butulis iepriekš paskaidroja, ka lieta tika izskatīta vēlreiz, lai tiesa izpildītu noteikto formalitāti - uzaicinātu uz sēdi personu, kurai procesā bija cietušā statuss. Tomēr cietušais - Mārtiņš Garančs - uz sēdi neieradās.
Jau ziņots, ka kopumā Kaņepes Kultūras centram tiesā ir trīs lietas par miera traucēšanu. 14.novembrī tiesa atcēla Rīgas Pašvaldības policijas lēmumu par naudas soda uzlikšanu 200 latu apjomā un izbeidza administratīvā procesa lietu pirmajā no trim lietām. Trešā administratīvā pārkāpuma lieta tiks skatīta 2013.gada 29.augustā.
Šoruden Kaņepes Kultūras centram uz divām nedēļām nācās savu darbību pārtraukt, jo iedzīvotāji sūdzējās par trokšņošanu un miera traucēšanu, kā arī tika noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par kopējo summu 3430 lati.
Kaņepes Kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Hlevinska iepriekš norādīja, ka pēc konsultēšanās ar zvērināta advokātu biroja "O.Cers un J.Jurkāns" advokātu Benno Butuli, kas ir uzņēmies aizstāvēt centra intereses tiesā, ir secināms, ka Rīgas domes saistošie noteikumi par Sabiedriskās kārtības noteikumiem Rīgā paredz, ka trokšņot aizliegts, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīga rakstura.
Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr Kaņepes Kultūras centrs uzsver, ka uz centra darbību šie noteikumi nevar attiekties.
Tā kā centrs ir kultūras iestāde, kas darbojas katru dienu, un tai ir reglamentēts darba laiks, tā ir uzskatāma par pastāvīgu uzņēmējdarbību, un daudzās iepriekšējās tiesvedības praksēs tieši šī "pastāvīga trokšņa" radīšana ir juridisks iemesls, lai nebūtu iespējams ierosināt administratīvās lietas. Savukārt, ja troksnim ir pastāvīgs raksturs, tad šajā gadījumā tiek piemēroti Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz šī trokšņa noteikšanai veikt decibelu mērījumus, norāda Hlevinska.
Mūzikas atskaņošana iekļauta kultūras un izklaides iestāžu pastāvīgajā komercdarbībā, un par to var sodīt tikai tad, ja ar verificētu mērierīci ir konstatēts trokšņa normas pārkāpums. Hlevinska uzsvēra, ka, nespējot rast situācijas risinājumu Rīgas domē, Rīgas Pašvaldības policija piemēro sodus kultūras iestādēm, saprotot, ka tiesa tos vēlāk, iespējams, atcels. Tādā veidā vismaz uz kādu laiku tiek nomierināti apkārtējie iedzīvotāji. Taču šāda "strausa politika" nekādā veidā nerisina problēmu saknē, proti, kā sabalansēt izklaides iestāžu normālu darbību ar apkārtējo iedzīvotāju interesēm.