Tiesa nolemj apcietināt Vaškeviču, kurš ilgstoši ārstējas Austrijā

Vaškeviča aizstāvji to noteikti darīšot.Jautāta, kāda ir šodien pieņemtā Rīgas apgabaltiesas lēmuma motivācija, Kvjatkovska aģentūrai sacīja, ka pagaidām nevar to komentēt, jo paša lēmuma viņas rīcībā nav. Tomēr advokāte pieļāva, ka tiesa apsūdzētā drošības līdzekli varētu būt grozījusi bažās par iespējamu viņa izvairīšanos no krimināllietas iztiesāšanas.Kvjatkovska sacīja, ka pagaidām grūti spriest, kā varētu tikt nodrošināta reāla apsūdzētās personas apcietinājuma izpilde, ņemot vērā, ka viņš uzturas ārzemēs, turklāt ārstniecības iestādē.Kā ziņots, jau pagājušā gada nogalē aģentūras LETA rīcībā nonāca neoficiāla informācija, ka prokurors Arvis Miglāns, iespējams, lūdzis tiesu grozīt Vaškevičam piemēroto drošības līdzekli uz apcietinājumu. Toreiz ne prokurors, ne advokāti šo informāciju nekomentēja.Pāris dienas vēlāk advokāts Juris Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka nav neviena lēmuma, ar kuru Vašekvičam būtu piemērots apcietinājums. Advokāts piebilda, ka "šis jautājums laikam pats par sevi ir beidzies".Pērn 7.decembrī tiesa Vaškeviča lietā noteica ekspertīzi, kas, iespējams, bija saistīta ar apsūdzētā veselības stāvokli, tāpēc lietas izskatīšanā uz ilgāku laiku tika pasludināts pārtraukums.Kā ziņots, pēc advokātu teiktā, Vaškevičs jau ilgstoši ārstējas Austrijā, tāpēc viņš nevar apmeklēt Rīgas apgabaltiesā notiekošās tiesas sēdes krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par kukuļdošanu.Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.Kā skaidroja advokāte Kvjatkovska, pirms došanās ārstēties uz Austriju Vaškevičs prasījis tiesas atļauju, kas to arī devusi.Pagājušā gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu.Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.Kā aģentūrai LETA toreiz sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.