Ar sūdzībām apgabaltiesā vērsās bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, Jānis Leimanis, Edgars Leimanis un Viesturs Šterns. Šos pieteikumus tiesa sāka skatīt jau 1.februārī.
Ārgalis lūdza tiesu atzīt par kreditoru interesēm neizdevīgu darījumu, ar kuru airBaltic bijušais privātais akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) tika būtībā "pārcelts" Krājbankas meitas uzņēmumam SIA Atlantijas biroji, pārņemot tā saistības.
Savukārt Edgars un Jānis Leimaņi, kā arī Šterns apgabaltiesā iesniedza sūdzību par administratora noteikto vērtējumu pensiju fondam, kuru administrators it kā ir veicis neprofesionāli, iepriekš izteicās KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.
Līdz ar to viņi no procesa lūdza tiesu atcelt administratoru, tomēr arī šis pieteikums tika noraidīts.
Ārgaļa pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs pauda nostāju, ka līdz ar darījumu Krājbankai vairs nav prasījuma tiesību pret BAS. Turklāt par šo darījumu Atlantijas biroji nesamaksāja, tikai ieguvuši sev īpašumu, skaidroja Tihonovs.
"Krājbankas mantu veidoja prasības pret BAS kā pret parādnieku, bet uz šodienu bankai šie prasījumi pret BAS vairs nepieder, tāpēc arī Ārgalis un, domājams, arī pārējie kreditori ir lielā neizpratnē," minēja advokāts.
Tihonovs gan norādīja, ka nevar izteikt plašākus komentārus, jo lieta tika skatīta slēgti, tomēr norādīja uz "publiski zināmiem faktiem" - banka, pārdodot savas prasījuma tiesības, naudu par to nesaņēma.
"Tagad ir radusies situācija, kas nav saprotama, jo nav zināms, pret ko tad Krājbankai ir prasījuma tiesības un kādā veidā šīs prasījuma tiesības ir nodrošinātas," secināja advokāts.
Jau vēstīts, ka pērn decembrī apgabaltiesa noraidīja bankas kreditora - Krievijas pilsoņa Alekseja Ponomarjova - sūdzību par administratora SIA KPMG Baltics darbību, rīkojot nekustamo īpašumu izsoles. Tiesas lēmums nebija pārsūdzams.
Kā norādīja KPMG Baltics pārstāvis zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs, sūdzība tika iesniegta par administratora rīcību, pērn 21.augustā rīkojot divas nekustamā īpašuma izsoles par Krājbankai piederošām ēkām Jūrmalā, Poruka prospektā 39 un Poruka prospektā 41. Pirmais īpašums tika pārdots par 141 000 latu, savukārt otrais - par 107 000 latu.
Ponomarjovs pats vēlējās iegādāties konkrētos īpašumus, un pagājušā gada vidū viņš bankai jau bija iemaksājis 20 000 latu par to iegādi. Tomēr viņš neizpildīja bankas noteiktās saistības, līdz ar to Krājbanka vienpusēji atkāpās no līguma, kas Ponomarjova ieskatā bija pretlikumīgi.
Vonsovičs skaidroja, ka nekāda tiesas nodrošinājuma uz izsoles brīdi nav bijis, tāpēc administrators uzskatīja, ka izsoļu notikšanai nav šķēršļu.
Kā ziņots, ar sūdzībām par KPMG Baltics darbību, pildot Krājbankas maksātnespējas administratora pienākumus, Rīgas apgabaltiesā bija vērsušās arī vairākas citas personas - bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, Ārgalis, SIA Veiksmes līzings, bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA Travelvia, SIA Izdevniecība žurnāls Santa, SIA WK Corporate Services Ltd., Rīgas dome un citi.
Minētie kreditori lūdza tiesu atcelt KPMG Baltics no Krājbankas administratora pienākumu pildīšanas, turpretim administrators kreditoru pārmetumus kategoriski noraidīja.
Rīgas apgabaltiesa pērn 8.maijā kreditoru sūdzības atzina par nepamatotām un sāka Krājbankas bankrotu.
(ziņai pievienota 6.-9.rindkopa)