Tiesībsargs aicina valdību nekavējoties noteikt minimālo algu, kas nav zemāka par iztikas minimumu

Jāpiekrīt iepriekšējam komentētājam - Juris Jansons dara savu darbu, un man pret viņu rodas arvien lielāka cieņa. (Sākumā, atdzīšos, likās - izskatīgs, bet vieglā svara cīnītājs...) Un par mazkvalificētajiem darbiem runājot - tie ir fiziski smagi un nereti nepatīkami darbi - atkritumu savācēji, asenizatori, sētnieki, smagu slimnieku kopēji, u.tml. - un ir pelnījuši atbilstošu apmaksu. Katrā darbā ir nepieciešamas savas iemaņas un prasmes, un tās ir jānovērtē pēc nepieciešamības sabiedrības labklājībai. Proti, bez personīgā stilista mēs kaut kā izdzīvosim, bet bez atkritumu savācējiem - nu, diez' kas vis nebūs. Labojiet, ja alojos.

Pilns iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozs ir preču un pakalpojumu apjoms, kas nodrošina cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Tas atspoguļo minimālo naudas daudzumu, kas nepieciešams cilvēkam, lai izdzīvotu. Iztikas minimuma patēriņa grozs nav nemainīgs lielums – vērtība mainās atkarībā no patēriņa cenu izmaiņām, lai gan patēriņa grozā iekļautās preces un pakalpojumi ir palikuši nemainīgi jau vairāk nekā 20 gadus. Neatbilstība šodienas situācijai arī ir galvenais iebildums, un dienaskārtībā joprojām neatbildēts ir jautājums par jaunu groza saturu – kad, kas un kā to izstrādātu. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzskata, ka spēkā esošā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza nomenklatūra vairs neatbilst mūsdienu situācijai un var maldināt sabiedrību. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperts tautsaimniecības jautājumos Jānis Kajaks norāda, ka iegūtie rādītāji ļauj izdarīt pietiekami skaidrus secinājumus par iedzīvotāju labklājību, lai gan datu ieguves metodoloģija ir novecojusi un patēriņa grozā neietilpst daudzas mūsdienu preces un pakalpojumi. Latvijā iztikas minimumu aprēķina kopš 1991. gada 8. aprīļa, kad Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu Nr.95 "Par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas nodrošināšanu". Kopš lēmuma pieņemšanas ir pagājuši vairāk nekā 20 gadu, un lēmums vairs nav spēkā, tomēr CSP vēl joprojām regulāri veic patēriņa cenu indeksa, kā arī pilnas iztikas minimuma patēriņa groza aprēķinus. CSP Dzīves līmeņa statistikas daļas vecākais referents Kārlis Smudzis skaidro, ka "lēmums tik tiešām ir atcelts, lai gan lēmuma 3. pielikumā definētā iztikas minimuma groza vērtības aprēķins katru gadu ir ticis ietverts Valsts statistiskās informācijas programmā, ko ik gadu apstiprina Ministru kabinets (MK). Laika gaitā iztikas minimums ir ticis iestrādāts vairākos MK un pašvaldību ārējos normatīvos aktos, par šī minimuma aprēķināšanu ir pastāvējuši valsts sociālie partneri, galvenokārt arodbiedrības". Nemainīgais groza saturs CSP aprēķina pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtību vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzimuma, vecuma vai teritoriālās atrašanās vietas. CSP dati liecina, ka patēriņa grozā ir iekļautas pārtikas preces (39 veidu pārtikas produkti), nepārtikas preces (109 preces) un pakalpojumi (26), kuriem būtu jānodrošina cilvēka minimālo iztikas līmeni vienā mēnesī. Grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, dažādas luksus preces, veselības aprūpes un izglītības maksas pakalpojumi. Piemēram, iztikas minimuma patēriņa grozā paredzēts, ka viens cilvēks bikses iegādājas reizi divos gados, divus zeķu pārus gadā, zābaku pāri reizi trijos gados, ledusskapi reizi 20 gados un 396 preses izdevumus gadā. Mūsdienās šie skaitļi liekas nesamērīgi un neatbilst cilvēku vajadzībām; patēriņa grozā nav iekļautas tās preces un pakalpojumi, kas nebija pieejami vai tika uzskatīti par luksa preci 1991. gadā, bet ir pieejami šobrīd. Aprēķinus izmanto, lietderību apšauba Patēriņa grozā iekļauto preču un pakalpojumu saraksts nav mainījies 20 gadus – tas veidots pēc 80. gadu beigu minimālās pārtikas patēriņu normatīviem, ko izstrādāja tā laika uztura zinātnieki. Iztikas minimuma patēriņa grozs šobrīd neatklāj patieso situāciju, jo neatspoguļo to informāciju, kas ataino sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena teic: "Ekonomikas ministrija uzskata, ka šis rādītājs varētu būt lietderīgs dažādu sociālo jautājumu analīzei. Taču tā aprēķināšana pēc pašreizējās metodoloģijas nav lietderīga - rādītājs nav atbilstošs mūsdienu situācijai, un pēc būtības tas ir sabiedrību maldinošs. Lai iztikas minimumu kā rādītāju varētu izmantot pilnvērtīgai sociālo jautājumu analīzei, ir nepieciešams pārstrādāt tā aprēķina metodoloģiju."