Tā kā Civilprocesa likums paredz, ka katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību, Tiesībsarga birojs pievērsās jautājumam, vai šo tiesību aizsardzības mehānisms Latvijā ir pietiekams gadījumā, ja cilvēku internetā anonīmi noķengā ar aizskarošiem komentāriem.
Tiesībsarga birojs uzsvēris, ka reģistrētu interneta lietotāju gadījumā process esot daudz vienkāršāks, jo vairumā gadījumu iespējams ātri uzzināt, kurš ievietojis attiecīgo komentāru. Tomēr reģistrēto komentāru ieviešana varētu nebūt izdevīga, uz to raugoties no uzņēmējdarbības brīvības un vārda brīvības viedokļa, jo, ja Latvijā pastāvētu liegums komentēt anonīmi, uzņēmēji (interneta portāli) izvēlētos reģistrēties citās valstīs, kur šāda lieguma nav.
Lai ierosinātu civilprasību, indivīdam ir ļoti grūti noteikt iesūdzamo personu identitāti. Tāpēc pirms trim gadiem pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā noteica, ka elektronisko sakaru komersants pēc tiesas pieprasījuma nodrošina informācijas sniegšanu par tā abonentu vai reģistrētā lietotāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kurai savienojuma laikā piešķirta interneta protokola adrese, lietotāja identifikators vai telefona numurs, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību civillietās.
Tas nozīmē, ka, lai noskaidrotu potenciālo atbildētāju lietā, tiesai nepieciešams vērsties pie komersanta, lai konstatētu, no kādas IP adreses aizskarošā informācija ievietota. Respektīvi - aizskartai personai sākotnēji jāiesniedz tiesā pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu, kura mērķis ir noskaidrot aizskārēju. Kad atbildētājs caur IP adreses izprasīšanu ir noskaidrots, tad var celt pret viņu prasību.
Tiesībsarga birojs secinājis, ka neraugoties uz to, ka normatīvais regulējums nodrošina iespēju anonīmu goda un cieņu aizskarošu interneta komentāru gadījumā vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, tiesu prakse par šāda veida lietām praktiski nepastāv. Cilvēki anonīmu komentāru gadījumā vispārējās jurisdikcijas tiesā vēršas ļoti reti, bet, ja vēršas, tad jau ar noskaidrotu atbildētāja identitāti. Birojs uzzinājis, ka prasītāji tiesai nav lūguši nodrošināt pierādījumus, kas liecina, ka, iespējams, aizskartās personas nemaz nav zinājušas par procesa mehānismu.