"Lielā daļā sabiedrības attieksme pret spīdzināšanu līdzinās viduslaiku līmenim. Tā laika spīdzināšanas definīcija ir darbība ar mērķi nodarīt fiziskas sāpes vai psiholoģiskas ciešanas. Taču mūsdienās spīdzināšanas jēdziens ir stipri plašāks - tāds pārkāpums var notikt arī tad, ja valsts darbības mērķis nav nodarīt pāri, bet tā ir noticis," skaidroja Jansons.
Pārbaudē secināts, kā bērniem ir nodarīts pāri, līdz ar to manāmas arī spīdzināšanas iezīmes. Jansons uzsvēra, ka valsts nekādos apstākļos nevar attaisnot to, ka netiek pildīts absolūts spīdzināšanas aizliegums.
Jansons pastāstīja, ka 2017.gadā Tiesībsarga birojā saņemti vairāki iesniegumi no vecākiem par iespējamajiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Iesniegumos minēta bērnu prettiesiska ievietošana, bērnu tiesību pārkāpumi.
Vizīšu laikā informācija iegūta gan no sarunām ar bērniem un darbiniekiem, gan dokumentiem.
Jansons skaidroja, ka viens no pārkāpumiem ir pietiekama ārstu skaita nenodrošināšana. Slimnīcā ir 80 gultasvietas, un pārbaudes laikā bija 74 pacienti, taču iestādē strādāja tikai viens psihiatrs, bet nakts dežuranta nebija vispār. Tāpat, neskatoties uz ilgstošo bērnu uzturēšanos slimnīcā, nav pieejamas arī ārstniecības kartes. Arī citi slimnīcas pakalpojumi netiek nodrošināti vispār vai tiek nodrošināti ļoti ierobežotā apjomā. Bērni netiek informēti par ārstniecību, kā arī to, kad viņi vispār nonāks mājās, pauda Jansons, piebilstot, ka pacientu tiesības paredz, ka nepilngadīgs pacients ir tiesīgs saņemt informāciju.
Pārbaudes gaitā bērni liecināja par piedzīvoto personālo fizisko un emocionālo vardarbību. Jansons pauda, ka bērni stāstījuši, ka par nepaklausību tiek sodīti ar potēm un piesiešanu pie gultas.
"Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo ir aizliegta, taču te šādas pazīmes ir," secināja Jansons.
Tiesībsargs uzsvēra, ka slimnīcā notikusi prettiesiska bērnu piesiešana un fiksācija, kur saskatāmas spīdzināšanas pazīmes. Slimnīcas fiksācijas žurnāls liecinot par prettiesiskiem fiksācijas gadījumiem. Fiksācija notikusi par dažādiem darbinieku ieskatā veiktiem bērnu pārkāpumiem, piemēram, izrunāšanos.
"Vairākas bērnu liecības norāda, ka bērni piesieti varēja būt pat vairākas dienas un nedēļas. Iespējams, tam bija objektīvs iemesls, taču dokumentos tam nebija norādīts pamatojums," teica Jansons.
Viņš pauda, ka bērnu piesiešana notika citu bērnu klātbūtnē, tādējādi emocionāli iespaidojot šos jaunos cilvēkus. Bērni pārbaudes laikā tāpat bija norādījuši, ka kāds no viņiem nav bijis piesiets, jo "labi uzvedies".
Tāpat bērniem nav atļauts istabās turēt personīgās mantas. Jansons atgādināja, ka Bērnu tiesību aizsardzības konvencija paredz, ka nevar pārkāpt bērnu privātās dzīves neaizskaramību, bet šajā institūcijā bērniem privātās dzīves vispār nav.
Jansons skaidroja, ka bērni Ainažos nedrīkst zvanīt saviem tuviniekiem, savukārt, kad vecāki zvana uz slimnīcu, sarunas tiek noklausītas. Tiek pārbaudīta arī bērnu korespondence. Konstatēts, ka atsevišķos dokumentos tiek pievienotas bērnu vēstules, kas dodot pamatu domāt, ka vēstules nenonāk līdz mājām un tuviniekiem.
Vienlaikus pusaudži, atrodoties slimnīcā, nepārtraukti izjūt izsalkumu. Ēdienu porcijas ir mazas, to apjoms neatšķiras četrus gadus veciem un pusaudžu vecumā esošiem pacientiem, sacīja Jansons.
Konstatēts, ka bērni ir savstarpēji vardarbīgi, tostarp arī seksuāli vardarbīgi, taču uz to nekādi netiekot reaģēts. "Varam runāt par amatpersonu bezatbildību un bezdarbību," piebilda Jansons.
Apkopotie materiāli norādot uz vairāku iespējamo noziegumu sastāvu, tādēļ Jansons vērsies Ģenerālprokuratūrā.
Jansons aicināja tos, kas cietuši līdzīgos gadījumos, vērsties Tiesībsarga birojā un ziņot par savu pieredzi.
2011.gadā Saeimā Tiesībsargs birojs iesniedzis īpašo ziņojumu, kas bija vēlāk izsūtīts arī uz visām ārstniecības iestādēm. Ziņojuma trešajā nodaļā tika runāts par kustību ierobežošanu. "Ir skumji, ka vēl joprojām esam turpat vai vēl sliktākā situācijā," secināja Jansons.
Kā ziņots, arī Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš pirmdien žurnālistiem sacīja, ka pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. Viņš norādīja, ka tiek runāts par pārkāpumiem fiksācijas ilgumā un pārtraukumu apmēra.
Lapiņš norādīja, ka patlaban Veselības inspekcijai dots uzdevums veikt papildu pārbaudes citās psihoneirloģiskajās slimnīcās, īpaši koncentrējoties uz tiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti bērniem.
Slimnīcas Ainaži valdes locekle Ilona Balode uz izmeklēšanas laiku no amata atstādināta. Slimnīcas darbības nodrošināšanai tās valdē uz laiku iecelts Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins, kuram uzdots iepazīties ar situāciju.
Balode atzīst, ka pacientu fiksēšana pie gultām ir notikusi, taču nepārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
^^^
novērotājs
OHO