Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzskata, ka būtiska ir nevis balsošanas procedūra, bet balsojuma argumentācija, kas ļautu saprast negatīva balsojuma iemeslus, aģentūrai BNS pavēstīja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Stukāns aģentūrai BNS, komentējot Saeimas pieņemtos grozījumus, sacīja, ka deputāts neuzdrošināsies balsot pretēji frakcijas vadībai, pat ja būs pamats uzskatīt, ka persona konkrētajam amatam neatbilst.
"Partijas vadība lems, un deputāti būs spiesti pakļauties, jo, ja ir vienošanās, ka ievēro frakcijas disciplīnu, tad deputātam nav citu variantu. Deputāts negribēs izlēkt no vairākuma," uzskata Stukāns.
Viņš uzsvēra, ka jau pašlaik deputātam neviens neuzliek par pienākumu paskaidrot savu izvēli, līdz ar to tiesnešiem nav starpības no tā, ka viņi zinās, kā konkrētais deputāts ir balsojis. Ja Saeima patiesi vēlētos nodibināt atklātumu un skaidrību, tad deputātiem no tribīnes būtu jāizskaidro, kādi ir iemesli, kāpēc amatpersonu neatbalsta.
"Ja zinātu, kurš ir par vai pret, tas neko nemainītu, jo rezultātu tāpat nevar apstrīdēt, līdz ar to kāda amatpersonai starpība, vai viņš zina, kurš ir balsojis par viņu vai pret viņu," teica tiesnesis.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā grozīja Saeimas Kārtības rulli, nosakot, ka turpmāk atklātā balsojumā vēlēs vairākas amatpersonas – Saeimas prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un vēl citas amatpersonas, kuras līdz šim vēlēja slēgtā balsojumā.